Advokāts: Latvija pārkāpj starptautiskos ieguldījumu standartus vēja parka lietā
Advokāts Valts Nerets brīdina, ka Ministru kabineta kavēšanās lemt par vēja parka projektu “K2 Ventum” pārkāpj starptautisko ieguldījumu tiesību standartus un draud ar dārgu tiesvedību. Termiņš lēmumam ir 31. augusts.
Vēja parka projekta “K2 Ventum” liktenis Ministru kabinetā ir iestrēdzis jau vairāk nekā astoņus mēnešus, lai gan likums nosaka, ka lēmums jāpieņem līdz šī gada 31. augustam. “Sorainen” partneris, zvērināts advokāts Valts Nerets norāda, ka šāda situācija ir pretrunā valdības publiski paustajām prioritātēm investīciju piesaistē.
Projekts Latvijā virzīts kopš 2021. gada, un investors šajā laikā saņēmis vismaz desmit dažādu valsts iestāžu labvēlīgus atzinumus. Tomēr presē parādījušās norādes, ka valsts nostāja var mainīties un galīgais lēmums varētu būt negatīvs.
Starptautisko tiesību standarti
Pēc Nereta domām, Latvija pašlaik neievēro vairākus starptautiskajās ieguldījumu tiesībās noteiktos principus, kas valstij ir saistoši. Viens no tiem ir godīgas un taisnīgas attieksmes princips, kas paredz konsekventu, caurspīdīgu un objektīvu lēmumu pieņemšanu bez patvaļas vai diskriminācijas. Otrs – pilnīgas aizsardzības un drošības princips, kas nozīmē skaidru tiesisko regulējumu un procedūru. No tā izriet arī tiesiskās paļāvības princips – ilgtermiņa investoram jāvar paļauties, ka valsts nemainīs noteikumus, kuros jau ilgstoši ieguldīts.
Iespējama tiesvedība
Publiski minēts, ka kavēšanās dēļ “K2 Ventum” jau cietis aptuveni 120 miljonu eiro zaudējumus un var vērsties tiesā. Nerets piekrīt, ka starptautiskas šķīrējtiesas risks ir reāls un valstij tas varētu izmaksāt vairākus miljonus eiro. Viņš atgādina, ka Starptautiskās Tirdzniecības palātas šķīrējtiesā jau ir lieta pret Latviju – Spānijas uzņēmumu konsorcijs pieprasa vairāk nekā 14 miljonus eiro saistībā ar lauztu “Rail Baltica” līgumu.
Advokāts norāda, ka Latvija riskē zaudēt ne tikai šo projektu, bet arī turpmākās investīcijas, kas lēstas vairākos simtos miljonu eiro, tādējādi apdraudot valdības mērķi līdz 2029. gadam investīciju piesaistē panākt Lietuvas līmeni.
