Aitu ķermeņa kondīcijas vērtējums ietekmē piena kvalitāti un jēru svaru

Aitkopības speciāliste Dr. Nerisa Raita (Nerys Wright) uzskata, ka aitu ķermeņa kondīcijas vērtējums (BCS) ir galvenais rādītājs, pēc kura var spriest par mātešu produktivitāti. Viņa to teica AgriSearch rīkotajā aitkopības pasākumā „Flock Focus 2026” Tironas grāfistē Ziemeļīrijā, kur lauksaimniekiem stāstīja par aitu barošanu.

Ko nozīmē BCS

BCS apzīmē tauku slāņa daudzumu starp ādu un mugurkaulu, kā arī gar mugurkaula šķērsataliem. Parasti to vērtē skalā no viena (izdilis dzīvnieks) līdz pieciem (aptaukojies dzīvnieks).

Raita norādīja: galējas vērtības var pamanīt ar aci, taču pārējos gadījumos dzīvnieks jāiztausta. Vērtēt var tikai tad, kad aita stāv mierīgi uz visām četrām kājām un roka katru reizi tiek likta uz vienas un tās pašas ķermeņa vietas. Process ir subjektīvs, bet ar pieredzi rezultāti kļūst ticami. Vērtībām zem diviem un virs četriem jāizvairās vienmēr.

Saikne ar ražību

BCS atspoguļo barības vielu rezerves, kas aitai ir pieejamas pašas organismā. Pētījumi apstiprina, ka tas korelē ar vairākiem svarīgiem rādītājiem: jaunpiena kvalitāti, spēju ilgstoši ražot kvalitatīvu pienu un jēru svaru astoņu nedēļu vecumā.

Tīrumu un zemienes aitām BCS no pārošanas līdz atnešanās laikam jātur 3,5 līmenī. Kalnu ganāmpulkiem rādītājs drīkst būt par pusi punkta zemāks.

Barošana pēc atšķiršanas

Enerģijas vajadzība aitai ir vislielākā jēru zīdīšanas laikā, jo tā ražo pienu, tāpēc barošanas stratēģijām tas jāņem vērā. Pirms atšķiršanas aitas gandrīz vienmēr zaudē kondīciju, taču līdz nākamajai pārošanai zemienes aitām tā jāatjauno līdz 3,5.

To var panākt ar labu ganību zāli sešu līdz astoņu nedēļu laikā pēc atšķiršanas, vajadzības gadījumā pievienojot papildbarību. Ja pārošanās brīdī vērtība nav sasniegta, nākamajā ciklā samazināsies metiena lielums un jēru svars.

Raita iesaka aitām regulāri vērtēt kondīciju, bet uzsver, ka iegūtā informācija jāizmanto efektīvi, lai tā ietekmētu visa ganāmpulka rezultātus.