Aptauja: lielie uzņēmumi tērē 28% programmatūras budžeta nevēlamiem uzlabojumiem
Aptaujā par programmatūras izmaksām lielo uzņēmumu IT vadītāji norāda, ka vidēji 28% budžeta aiziet nevēlamiem uzlabojumiem, migrācijām un licenču izmaiņām. Aptaujas pasūtītājs pats piedāvā programmatūras uzturēšanas pakalpojumus, tāpēc iespējama neobjektivitāte.
Uzņēmumi, kuros strādā vismaz 10 000 darbinieku, vidēji 28% sava programmatūras budžeta tērē uzlabojumiem, migrācijām un licenču izmaiņām, kuru tiem īsti nevajag. Bieži vien paši IT vadītāji uzskata, ka šādi pasākumi situāciju pasliktina. Tas izriet no pētījuma „The Software Tax”, ko sagatavojis uzņēmums Origina, kas nodrošina dažādas uzņēmumu programmatūras uzturēšanu.
Kā veikta aptauja
Aptaujāti 2018 informācijas direktoru (CIO) un citu augsta līmeņa IT lēmumu pieņēmēju no uzņēmumiem, kuros strādā vismaz 10 000 cilvēku un kuru gada apgrozījums pārsniedz miljardu ASV dolāru. Aptuveni puse respondentu (1011) strādā ASV, pārējie — Lielbritānijā. Aptauju veica pētniecības konsultāciju uzņēmums Censuswide.
Jāņem vērā, ka Origina savā ziņojumā kā risinājumu programmatūras izmaksu kontrolei piedāvā neatkarīgu programmatūras uzturēšanu, tāpēc rezultātos iespējama ieinteresētība.
Galvenie secinājumi
Pēc ziņojuma datiem, 95% respondentu atzinuši, ka pēdējo trīs gadu laikā viņu organizācija ir samaksājusi par piegādātāja uzspiestu uzlabojumu, migrāciju vai licencēšanas izmaiņu, par kuru jau tobrīd uzskatīja, ka tas pasliktinās veiktspēju, uzticamību vai uzņēmējdarbības vērtību. 53% to darījuši vairāk nekā vienu reizi.
Vēl 76% norāda, ka viņu organizācijai sarunās ar piegādātājiem ir ļoti maza ietekme, bet 80% uzskata, ka pāreja no lielajiem piegādātājiem radītu būtiskus traucējumus. Šie rādītāji ietver gan atbildes „pilnīgi piekrītu”, gan „drīzāk piekrītu”.
Komentārs
Origina vadītājs un dibinātājs Tomás O’Leary, viens no ziņojuma autoriem, paziņojumā sacīja, ka situācijā, kad alternatīva nevēlamam uzlabojumam ir atbalsta zaudēšana sistēmām, uz kurām balstās uzņēmuma darbs, piekrišana bieži ir racionāla rīcība. Viņaprāt, tieši tā ir problēma: tirgus atstājis pieredzējušus tehnoloģiju vadītājus ar niecīgu iespēju atteikt, un šīs izmaksas atspoguļojas budžetos, inženieru darba laikā un inovācijās, kas netiek finansētas.
