Arkādijs Popovs: obligātā veselības apdrošināšana nedrīkst kļūt par nastu maznodrošinātajiem
Tallinas slimnīcas valdes loceklis Arkādijs Popovs brīdina, ka iespējamā obligātā veselības apdrošināšana visiem Igaunijas iedzīvotājiem varētu pārāk smagi ietekmēt cilvēkus ar zemiem ienākumiem, lai gan kopumā ideja ir saprātīga.
Igaunijā turpinās diskusijas par vispārējas obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Veselības ekonomikas eksperti ierosina, ka iedzīvotājiem, kuriem nav ar sociālo nodokli apliekamu ienākumu, pašiem jāveic apdrošināšanas iemaksas. Ja tās piesaistītu minimālajai algai, ikmēneša maksājums būtu aptuveni 115 eiro. Maksājuma nemaksāšanas gadījumā cilvēkam var rasties parāds valstij.
Iniciatīva skar aptuveni 90 000 neapdrošinātu iedzīvotāju. Pēc speciālistu aprēķiniem, ja iemaksas sāktu veikt vismaz puse no viņiem, Veselības kase katru gadu varētu iegūt papildu aptuveni 60 miljonus eiro, kas daļēji segtu finansējuma deficītu.
Slimnīcas valdes loceklis, ārsts Arkādijs Popovs Radio 4 ēterā norādīja, ka ideja paplašināt maksātāju loku nav radusies nejauši: veselības aprūpes sistēma jau vairākus gadus saskaras ar nopietnu līdzekļu trūkumu. "Pēdējos gados esam saskārušies ar būtisku veselības aprūpes finansējuma deficītu. Jāmeklē papildu līdzekļu avoti. Šādā situācijā pati ideja šķiet saprātīga, bet ir ļoti svarīgi saprast, kādos gadījumos tā darbosies, bet kādos – izrādīsies neefektīva vai pat bīstama cilvēkam," sacīja Popovs.
Kā piemēru viņš minēja turīgus uzņēmējus, kas dzīvo no dividendēm un kuriem nav medicīniskās apdrošināšanas. Pēc viņa teiktā, neatliekamās medicīnas nodaļās regulāri vēršas finansiāli nodrošināti cilvēki bez apdrošināšanas. "Cilvēks ierodas ar dārgu automašīnu, labi ģērbies, tikko atgriezies no atvaļinājuma ārzemēs. Viņš nav apdrošināts, bet, vēršoties neatliekamās palīdzības nodaļā, maksā tos pašus 20 eiro par vizīti kā apdrošinātais pacients un saņem pilnu palīdzību," atzīmēja Popovs.
Tajā pašā laikā ārsts uzskata, ka vienoti noteikumi nedrīkst automātiski attiekties uz visiem iedzīvotājiem. Pēc viņa domām, 115 eiro mēnesī ir nenozīmīga summa turīgam cilvēkam, bet cilvēkiem ar zemiem ienākumiem šāds maksājums var būt nepanesams. Popovs brīdina, ka inflācijas un dzīves dārdzības pieauguma apstākļos papildu obligātie izdevumi var pasliktināt uztura kvalitāti un dzīves apstākļus, kas galu galā negatīvi ietekmēs cilvēku veselību.
Runājot par ilgtermiņa risinājumiem, Popovs norādīja, ka pašreizējais veselības aprūpes modelis, kas balstīts uz sociālā nodokļa ieņēmumiem, cieš arvien lielāku spiedienu demogrāfisko pārmaiņu dēļ. Ilgtermiņā valstij būs vai nu jāpalielina nodokļu ieņēmumi, vai jāpiesaista papildu līdzekļi no privātā sektora. Tomēr pārmērīga paļaušanās uz privāto veselības apdrošināšanu rada riskus. Kā piemēru Popovs minēja Īriju, kur privātās medicīnas lomas palielināšana noveda pie ārstu aizplūšanas no valsts sektora, medicīnisko pakalpojumu izmaksu pieauguma un rindu saglabāšanās valsts iestādēs. "Universāla risinājuma nav. Ja vēlamies saglabāt solidāru veselības aprūpes sistēmu, kā arī kvalitāti un pieejamību, nākotnē mums, iespējams, būs jārunā par nodokļu sloga maiņu," secināja Popovs.
