ASV Valsts kase atpērk parādzīmes par 6 miljardiem dolāru, lai mierinātu obligāciju tirgu
ASV finanšu ministrs Skots Besents paziņoja, ka valsts atpirks valdības parādzīmes 6 miljardu dolāru vērtībā, cenšoties apturēt obligāciju izpārdošanu, ko izraisījusi augoša inflācija un karš Irānā. Neraugoties uz šo soli, obligāciju ienesīgums turpina kāpt.
ASV finanšu ministrs Skots Besents trešdien paziņoja, ka valsts kase atpirks valdības parādzīmes 6 miljardu dolāru apmērā, lai mazinātu spiedienu uz obligāciju tirgu. Investori pēdējā laikā izvairās no ASV valsts obligācijām — tradicionāli vieniem no drošākajiem ieguldījumu instrumentiem — augošas inflācijas un kara Irānā radītās nenoteiktības dēļ.
Obligāciju ienesīgums ir pastāvīgi pieaudzis, un 30 gadu valsts obligāciju likme sasniegusi aptuveni 5,2% — augstāko līmeni kopš 2008. gada finanšu krīzes. Vēl 19. augustā Besents paziņoja, ka valsts kase vismaz dubultos savas ierastās parādzīmju atpirkšanas operācijas apjomu, cerot, ka mazāks obligāciju daudzums tirgū pazeminās ienesīgumu. Tomēr pat pēc paziņojuma par konkrēto 6 miljardu dolāru operāciju ienesīgums trešdien turpināja augt.
Augustā ASV valsts parāds pirmo reizi vēsturē sasniedza 40 triljonus dolāru — divreiz vairāk nekā pirms desmit gadiem. Augstāks obligāciju ienesīgums nozīmē arī augstākas procentu likmes patēriņa aizdevumiem, tostarp hipotēkām, studentu kredītiem un auto kredītiem, jo tie bieži ir saistīti ar obligāciju tirgu.
Spiediens uz Federālo rezervju sistēmu
Situācija palielina spiedienu uz ASV Federālo rezervju sistēmu risināt inflācijas problēmu, ko veicinājis karš Irānā. Gada inflācijas līmenis maijā sasniedza trīs gadu augstāko atzīmi, bet jūlijā samazinājās līdz 3,4% — par 0,7 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, galvenokārt augstāku energoresursu cenu dēļ. Trešdien Brent jēlnaftas cena pirmo reizi kopš jūlija pārsniedza 100 dolārus par barelu, jo konflikts Tuvajos Austrumos turpina saasināties.
Federālā rezervju sistēma varētu paaugstināt procentu likmes, lai ierobežotu cenu kāpumu, taču tas riskē izraisīt Baltā nama neapmierinātību. Pagājušajā nedēļā Donalds Tramps aicināja Fed "kļūt gudrākai" un pazemināt procentu likmes, sociālajos medijos rakstot, ka spēcīgas valsts pazīme ir zemāka procentu likme. Tas rada sarežģītu situāciju Fed vadītājam Kevinam Voršam, kurš amatā stājās maijā — viņam jāizvēlas starp inflācijas apkarošanu un prezidenta neapmierinātību. Augusta Džeksonholas simpozijā Voršs apliecināja, ka Fed pienākums ir nodrošināt stabilas cenas, taču nekonkretizēja, vai tuvākajā laikā tiks paaugstinātas likmes.
