Augustā strauji audzis Krievijas graudu tranzīts caur Latviju
VID dati liecina, ka Krievijas graudu kravu tranzīts caur Latviju augustā strauji palielinājies, jo Ukrainas uzbrukumi liek Krievijai meklēt jaunus eksporta ceļus caur Baltijas jūru. Valdība sasaukusi ārkārtas sēdi, taču būtiskus ierobežojumus zaudujusi ieviest.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka Krievijas graudu kravu tranzīts caur Latviju šī gada augustā ir ievērojami pieaudzis, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga". Trīs vasaras mēnešos kopumā pārvietotas gandrīz 160 tūkstoši tonnu graudu, kas ir krietni vairāk nekā iepriekšējā sezonā, un augustā vien fiksēti 46 procenti no visa gada apjoma.
VID Ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā Raimonds Zukuls skaidro, ka pieaugums lielā mērā saistīts ar sezonalitāti, taču atzīst, ka pēdējo nedēļu laikā vērojams izteikts kāpums – uz Latvijas austrumu robežas caur muitas punktiem diennaktī šķērso pat līdz 80 vagoniem. Galvenie virzieni, uz kuriem šīs kravas nonāk, esot Kurzemes ostas – Liepāja un Ventspils, pie kam lielākā daļa varētu būt tieši Liepājā.
Kāpēc kravas pārvirzās uz Latviju
Saskaņā ar starptautiskās ziņu aģentūras "Reuters" iegūto informāciju, Krievija mēģina pārorientēt graudu eksporta plūsmas prom no Melnās un Azovas jūras, jo Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumi šos maršrutus padarījuši bīstamus. Latvijas ostu jauda pārsniedz vietējās vajadzības, un šosezon caur Baltijas jūru varētu tikt novirzīti no pieciem līdz 10 miljoniem tonnu graudu.
Valdības reakcija
Premjers Andris Kulbergs sasauca ārkārtas valdības sēdi, kurā piedalījās VID, AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) vadība un satiksmes ministrs. Tomēr sēde nozīmīgus ierobežojumus nenesa – vienīgais lēmums bija dot Pārtikas un veterinārajam dienestam tiesības turpmāk kontrolēt tranzīta graudu kravas ostās, un arī šis solis vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.
Nacionālā apvienība ierosinājusi aizliegt Krievijas pārtikas kravu pārvadāšanu un uzglabāšanu Latvijas ostās un noliktavās, un pie šī viedokļa pamazām pievienojušās arī citas koalīcijas partijas, uzsverot nepieciešamību pārbaudīt, vai kravās nav zagtu graudu no Ukrainas okupētajām teritorijām. LDz pārstāvis norādījis, ka austrumu kravu apjoma zudums varētu radīt uzņēmumam zaudējumus līdz pat 20 miljonu eiro apmērā. "Zemnieku Saeimas" vadītājs Juris Lazdiņš uzsvēris, ka tranzīta turpināšana faktiski atbalsta Krievijas ekonomiku, savukārt Nodokļu un muitas policijā par iespējami zagtiem graudiem līdz šim neviena lieta nav ierosināta.
