Austrāliešu pētnieki izdalījuši jaunu depresijas apakštipu – diennakts depresiju
Austrālijas zinātnieki, analizējot 11 380 cilvēku datus, identificējuši depresijas apakštipu, kas saistīts ar bioloģiskā pulksteņa traucējumiem. Tas mazāk reaģē uz tradicionālajiem antidepresantiem.
Austrālijas pētnieki ir izdalījuši jaunu depresijas apakštipu, ko nosaukuši par diennakts depresiju. Tas ir saistīts ar organisma iekšējā bioloģiskā pulksteņa traucējumiem, un, kā norāda zinātnieki, uz tradicionālo antidepresantu terapiju reaģē sliktāk. Par atklājumu ziņo britu laikraksts "The Guardian". Rezultāti var palīdzēt izstrādāt precīzāku ārstēšanu cilvēkiem ar smagu depresiju.
Ko parādīja pētījums
Pētnieki izvērtēja 11 380 Austrālijas iedzīvotāju klīniskos un ģenētiskos datus, galvenokārt no pacientiem ar smagu un atkārtotu depresiju. Diennakts depresija tika konstatēta 23% gadījumu.
Sidnejas Universitātes Smadzeņu un prāta zinātņu centra pētniece Dr. Emiliana Tonīni stāsta, ka šiem pacientiem simptomi ir smagāki un slimība sākas agrākā vecumā nekā citos depresijas veidos. Viņiem ir arī vairāk depresijas epizožu, smagāka slimības gaita, biežākas pašnāvnieciskas tieksmes, kā arī hipomāniski un psihotiski simptomi.
Tika atrasti arī vairāki vielmaiņas un iekaisuma marķieri. Pēc pētnieces teiktā, tie liecina, ka diennakts depresijai ir bioloģiski pamatmehānismi un tā nav tikai depresija ar sliktu miegu. Turklāt šiem cilvēkiem ir lielāks ģenētiskais risks saslimt ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS jeb ADHD).
Kā to atpazīst
Diennakts depresija tika piešķirta pacientam, ja viņam bija vismaz trīs no sešām pazīmēm:
- slimības sezonalitāte;
- vēla gulētiešana;
- ilgāks miegs depresijas epizožu laikā;
- tendence uz vakara hronotipu, jeb „naktspūces” režīmu;
- izteikts nogurums pēc pamošanās;
- „sociālās laika joslu maiņas” efekts, proti, krasi atšķirīgs miega režīms darba dienās un nedēļas nogalēs.
Iespējamā ārstēšana
Zinātnieki uzsver, ka šiem pacientiem efektīvāka varētu būt terapija, kas regulē bioloģisko pulksteni, piemēram, melatonīna lietošana un gaismas terapija. Pētnieki cer, ka turpmāk šāda diagnostika ļaus nodrošināt individualizētāku ārstēšanu, īpaši jauniešiem, kuri pirmo reizi vēršas pēc psihiatriskās palīdzības.
