Bērnu slimnīcas vadītājs: bērnu veselībai jākļūst par valsts prioritāti, kas redzama lēmumos
Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols raksta, ka bērnu veselības sistēmai jābūt savienotai un koordinētai, jo bērni paši nevar aizstāvēt savas intereses politikā. Viņš aicina valsts lēmumos sistemātiski vērtēt to ietekmi uz bērnu labbūtību.

Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols publiskojis pārdomas, kas balstītas starptautiskās bērnu slimnīcu vadītāju kopienas CHIEF (Children's Hospitals International Executive Forum) kolēģu materiālā. To sagatavojuši vadošu ASV, Kanādas un Lielbritānijas bērnu slimnīcu pārstāvji, un tas domāts kā pamats diskusijām ar slimnīcu vadībām, ziedotājiem un politikas veidotājiem.
Bērnu slimnīca nav tikai mazāka pieaugušo slimnīca
Centrālā doma – bērnu slimnīca ir savādāk organizēta sistēma ar īpašu kompetenci, infrastruktūru un pētniecību, jo medicīniski lēmumi bērnībā var ietekmēt cilvēka dzīvi vairākus gadu desmitus. Investīciju atdeve bērnu veselībā bieži parādās tikai pēc gadu desmitiem – veselīgākos pieaugušajos un lielākā sabiedrības produktivitātē.
Trīs sistēmas – aprūpe, pārstāvniecība, līderība
CHIEF kolēģi izceļ trīs bērnu slimnīcas lomas: specializētu pediatrisko aprūpi ar visu tai nepieciešamo ekosistēmu, bērnu interešu pārstāvniecību sabiedrībā un politikā, kā arī līderību pediatrijas sistēmas attīstībā kopumā.
Ābols uzsver, ka sarežģītai pediatriskai aprūpei un dzemdībām nepieciešams pietiekams pacientu apjoms, lai uzturētu komandas kompetenci – tāpēc Latvijā ikdienas palīdzībai jābūt tuvu dzīvesvietai, bet sarežģītākajai aprūpei jākoncentrējas vietās ar pietiekamu pieredzi. Viņaprāt, reģionālajām slimnīcām, ģimenes ārstiem, sociālajiem dienestiem un Bērnu slimnīcai jādarbojas kā vienotam tīklam, kurā Bērnu slimnīca kā nacionāls kompetences centrs sniedz konsultācijas, standartus un apmācību visai valstij.
Bērni paši nevar aizstāvēt savas intereses
Ābols atgādina, ka bērni nevar balsot vai piedalīties budžeta sarunās, tāpēc bērnu veselība var kļūt ievainojama politisko prioritāšu konkurencē. Viņš ierosina ieviest principu, ka nozīmīgu valsts lēmumu ietekme uz bērnu veselību tiktu sistemātiski vērtēta, līdzīgi pieejai "Health in All Policies", un ka valdībai jānosaka skaidri, izmērāmi bērnu labbūtības rezultāti, par kuru sasniegšanu regulāri jāatskaitās sabiedrībai.


