Zinātnieki: ļoti karstu dzērienu lietošana saistīta ar barības vada vēzi
Britu pētnieku plašs pētījums liecina, ka ļoti karstu tēju vai kafiju dzerot regulāri, palielinās barības vada vēža risks. Pētnieki iesaka pirms dzeršanas ļaut dzērienam nedaudz atdzist.
Lielbritānijas zinātnieki, veicot vērienīgāko līdz šim pētījumu par šo tēmu, aptaujājot gandrīz miljonu cilvēku, secinājuši, ka ļoti karstu dzērienu, piemēram, tējas vai kafijas, lietošana var paaugstināt barības vada vēža risku. Par pētījuma rezultātiem vēsta BBC krievu dienests.
Saskaņā ar iegūtajiem datiem, dalībniekiem, kuri dzēruši "ļoti karstus" dzērienus, vēža risks bijis apmēram trīs reizes augstāks nekā tiem, kas dzēruši remdenu tēju vai kafiju. Pētnieki pieļauj, ka karsts šķidrums var bojāt barības vada gļotādas šūnas.
Oksfordas Universitātes pētījumā, kas publicēts žurnālā International Journal of Cancer, par "ļoti karstu" tiek uzskatīts jebkurš dzēriens ar temperatūru 65 grādi pēc Celsija vai augstāku. Risku palielina arī sešu un vairāk karstu dzērienu dzeršana dienā. Piena pievienošana dzērienu nedaudz atdzesē, taču temperatūra joprojām var palikt pietiekami augsta, lai radītu risku pie regulāras lietošanas.
Tēja tūlīt pēc ūdens uzvārīšanas var sasniegt ap 100 grādu, bet, ielejot to tasē, temperatūra pazeminās līdz aptuveni 90–95 grādiem. Zinātnieki iesaka pirms dzeršanas pagaidīt vēl dažas minūtes, lai dzēriens atdzistu līdz drošai temperatūrai. Organizācija Cancer Research UK norāda, ka precīzu gaidīšanas laiku noteikt ir grūti, tāpēc iesaka vienkārši gaidīt, līdz dzēriens kļūst ērti dzerams.
Vienas no pētījuma autorēm Kerenas Papjēras teiktais liecina, ka līdzīga saistība jau novērota Dienvidamerikā, kur populārs ir ļoti karsts dzēriens mate. Tomēr nepieciešami papildu pētījumi, lai noteiktu precīzu temperatūru, kas saistīta ar paaugstinātu risku.
Cits pētījums ar 118 jauniešu dalību parādīja, ka lielākā daļa kafiju par pārāk karstu uzskatīja tikai no 70 grādiem. Kafejnīcu vienreizējo trauku ražotājs MTPak Coffee norāda, ka ideālā kafijas temperatūra ir 49–60 grādi, bet pēc klienta pieprasījuma tā var pārsniegt 82 grādus.
Citi riska faktori
Pēc Worldwide Cancer Research datiem, barības vada vēzis pasaulē ir desmitais izplatītākais vēža veids un septītais nāves cēloņu ziņā starp onkoloģiskajām slimībām. Agrīnā stadijā simptomu gandrīz nav, tāpēc diagnozi bieži nosaka vēlīnā stadijā. Simptomi ietver rīšanas grūtības, grēmas, sliktu dūšu, aizsmakušu balsi un apetītes zudumu.
Pētnieki lēš, ka vienu vai divus no desmit barības vada vēža gadījumiem varētu novērst, ja cilvēki pārstātu dzert ļoti karstus dzērienus. Plakanšūnu barības vada vēzis ir reta slimība, un Lielbritānijā aptuveni 1% iedzīvotāju ir mūža risks to attīstīt. Būtisku ietekmi uz riska paaugstināšanos atstāj arī citi faktori, īpaši smēķēšana. Cancer Research UK pārstāve Fiona Osguna uzsver, ka svarīgākie veidi, kā samazināt šī vēža veida risku, ir nesmēķēt un mazināt alkohola lietošanu.
