Dabaszinātņu diagnosticējošajā darbā 9. klasēm vidējais vērtējums – tikai 45%
Valsts izglītības attīstības aģentūras apkopotie dati liecina, ka pērn 9. klašu skolēni dabaszinātņu diagnosticējošajā darbā vidēji ieguvuši tikai 45% no iespējamā vērtējuma, labāk tiekot galā ar zināšanu uzdevumiem nekā ar prasmju pārbaudēm.

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) apkopotā informācija par pērnā gada dabaszinātņu diagnosticējošo darbu 9. klasēm liecina, ka skolēnu vidējais vērtējums bijis tikai 45% no maksimāli iespējamā.
Diagnosticējošie darbi ir pārbaudījumi, kurus skolēni kārto noteiktos mācību posmos, lai izglītības sistēma varētu novērtēt, cik lielā mērā apgūtas mācību programmā paredzētās zināšanas un prasmes. Dabaszinātņu jomas pārbaudījums ietver gan uzdevumus par teorētiskajām zināšanām, gan uzdevumus, kas prasa šo zināšanu pielietošanu praksē.
Saskaņā ar VIAA apkopoto informāciju, skolēniem labāk veicies uzdevumos, kuros bija jāparāda zināšanas un izpratne par dabaszinātņu jēdzieniem un procesiem. Turpretī uzdevumi, kas prasīja praktisku prasmju demonstrēšanu, skolēniem sagādājuši lielākas grūtības.
Šāda atšķirība starp teorētisko zināšanu līmeni un prasmju pielietošanu var norādīt uz jomām, kurām mācību procesā būtu jāpievērš papildu uzmanība - ne tikai faktu un jēdzienu apguvei, bet arī to praktiskai izmantošanai reālās vai simulētās situācijās.
Diagnosticējošo darbu rezultāti kalpo kā viens no instrumentiem, ar kura palīdzību izglītības iestādes un lēmumu pieņēmēji var izvērtēt mācību procesa efektivitāti un pēc nepieciešamības koriģēt mācību saturu vai metodiku. VIAA regulāri apkopo un publisko šādu darbu rezultātus, lai sekotu līdzi skolēnu sagatavotības līmenim dažādos mācību priekšmetos un izglītības posmos.
/nginx/o/2026/09/14/17918507t1h2a65.jpg)

