Latvijas skolēnu lasītprasme strauji krītas – ko liecina jaunākais PISA pētījums
Jaunākais OECD PISA pētījums rāda, ka Latvijas skolēnu sniegums pēdējos desmit gados būtiski pasliktinājies, visstraujāk krītoties lasītprasmei. Izglītības eksperti meklē skaidrojumu vairākos iespējamos faktoros.
Jaunākie OECD PISA pētījuma dati liecina, ka Latvijas skolēnu rezultāti pēdējās desmitgades laikā ir ievērojami pasliktinājušies. Visizteiktākais kritums vērojams lasītprasmē, taču zemāki kļuvuši arī rādītāji matemātikā un dabaszinātnēs.
Svarīgi saprast, ka lasītprasme šī pētījuma kontekstā nozīmē ne tikai spēju tehniski izlasīt tekstu. Runa ir par prasmi izprast saturu, izšķirt būtisko informāciju, salīdzināt to ar citiem avotiem, kā arī analizēt un lietot iegūtās zināšanas. Tieši šajās prasmēs vērojama visstraujākā lejupslīde.
Vai vainojami ekrāni?
Pirmais skaidrojums, kas nāk prātā, ir digitālā vide – viedtālruņi, īsie video formāti un informācijas pārbagātība, kas apgrūtina ilgstošu koncentrēšanos. Tomēr šāda tendence vērojama arī citās valstīs, savukārt Latvijas kritums, it īpaši lasītprasmē, izceļas ar to, ka ir daudz straujāks nekā vidēji citviet.
Vairāki iespējamie iemesli
Delfi vaicāja izglītības nozares pārstāvjiem, kādi faktori varētu būt ietekmējuši šo situāciju – vai loma varētu būt kompetenču pieejas ieviešanai skolās, apstāklim, ka šoreiz visi skolēni testu pirmo reizi kārtoja tikai latviešu valodā, skolotāju trūkumam, ekrānu lietojumam, uzmanības noturības problēmām, pandēmijas ilgtermiņa sekām, kā arī iespējamai mākslīgā intelekta ietekmei.
Uz jautājumiem atbildēja izglītības pētnieces Dace Namsone un Ilze Mazpane, kā arī Latvijas Universitātes profesors, kognitīvo procesu pētnieks Jurģis Šķilters.
Problēma nav tikai lasīšanā
LU vadošā pētniece Dace Namsone skaidro, ka PISA testā – neatkarīgi no tā, vai tiek vērtēta lasītprasme, matemātika vai dabaszinātnes – skolēniem jārisina uzdevumi ar lielu teksta apjomu. Tāpēc zemāks sniegums vienā jomā parasti ietekmē arī pārējās – lai atrisinātu matemātikas vai dabaszinātņu uzdevumu, vispirms jāspēj saprast tā nosacījumus.
Pēc Namsones teiktā, patiesībā runa ir par plašāku prasmi – spēju izprast un analizēt sarežģītus, dažādu nozaru un multimodālus tekstus, ar kādiem ikvienam jāsaskaras mūsdienu pasaulē.
