Datu valsts inspekcija skaidro: kad darbinieks drīkst slepeni ierakstīt sarunu darbā

Darba devēja un darba ņēmēja attiecības Latvijā regulē gan nacionālie, gan starptautiskie tiesību akti, tostarp Darba likums, kas nosaka darbinieku pieņemšanas un atbrīvošanas kārtību. Praksē darbinieks bieži ir mazāk aizsargāts par darba devēju, ja formāli visi tiesiskie nosacījumi ir ievēroti.

Daļa darbinieku ir vērsušies gan Valsts darba inspekcijā, gan Datu valsts inspekcijā, meklējot skaidrojumu, kā aizsargāt savas tiesības gadījumos, kad darba devējs darbinieku atbrīvo nepamatoti vai izturas pret viņu naidīgi un neētiski. Iespējamais mobings darbā var izpausties ne tikai no paša darba devēja puses, bet arī no kolēģiem, kuri iesaistās nelabvēlīgas vides radīšanā.

Kad ieraksts ir pieļaujams

Datu valsts inspekcija skaidro, ka personas balss ieraksts, ja to var saistīt ar identificējamu personu, ir uzskatāms par personas datiem, un šāda ieraksta veikšana ir personas datu apstrāde, uz kuru attiecas datu aizsardzības noteikumi.

Slepeni ierakstīt sarunu darbavietā ir atļauts vienīgi tad, ja tam ir attaisnojams mērķis — piemēram, tas ir vienīgais veids, kā atklāt pretlikumīgu rīcību. Nododot šādu ierakstu tiesībsargājošām iestādēm, drīkst iesniegt tikai to daļu, kas atklāj konkrēto pārkāpumu, bet pārējā daļa, kas skar citas privātās dzīves detaļas, ir jādzēš. Turklāt konstatētajam pārkāpumam jābūt nozīmīgākam par personas tiesībām uz datu aizsardzību.

Inspekcija norāda, ka arī tiesu praksē atzīts — no vispārējā slepenas ierakstīšanas aizlieguma var atkāpties, ja ieraksts veikts, lai aizstāvētu savas intereses, un jo īpaši, ja to dara mazāk aizsargātā puse, piemēram, darbinieks, nevis vadītājs.

Kopumā slepena sarunas ierakstīšana darbā ir pieļaujama, ja tā veikta pretlikumīgas rīcības atklāšanai un savu interešu aizsardzībai, un ja atklātā pārkāpuma nozīme pārsniedz personas datu aizsardzības intereses.