Degvielas cenu kāpums Francijā kļūst par prezidenta vēlēšanu strīda jautājumu
Rekordaugstas degvielas cenas Francijā izraisījušas sabiedrības neapmierinātību un protestus, un jautājums nu kļūst par nozīmīgu tēmu topošajā prezidenta vēlēšanu kampaņā.
Francijā septiņus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām degviela kļuvusi par asu politisku strīda tēmu. Pasaules mēroga degvielas piegādes traucējumi, ko izraisījis konflikts Tuvajos Austrumos un Hormuzas šauruma slēgšana, ir dzinuši cenas augšup un radījuši plašu sabiedrības neapmierinātību. Zvejnieki bloķējuši naftas noliktavas un ostu ieejas Francijas dienvidos, bet lauksaimnieki visā valstī rīkojuši protestus pret degvielas cenu kāpumu.
Svētdien dīzeļdegvielas cena Francijā sasniedza jaunu rekordu — €2,41 par litru. Arī benzīna cenas pārsniegušas 2022. gada maksimumus — visizplatītākais bezsvina benzīna veids SP95-E10 pārkāpis €2,17 par litru, bet SP98 vidēji pārsniedzis €2,28.
Reaģējot uz situāciju, valdība otrdien paziņoja par mērķētu degvielas atbalsta pasākumu paplašināšanu un pagarināšanu vissvārstīgāk skartajām mājsaimniecībām, kas izmaksās €450 miljonus, kopējiem izdevumiem sasniedzot €1,4 miljardus. Tas notiek laikā, kad Francijas budžeta deficīts šogad varētu sasniegt 5,4% no IKP — vienu no sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, bet valsts parāds tuvojas 120% no IKP. Valdība arī piedāvājusi tā saukto degvielas "zelta likumu" 2027. gada budžetam, saskaņā ar kuru papildu nodokļu ieņēmumi no augstākām degvielas cenām tiktu novirzīti atpakaļ patērētāju atbalstam.
Augsto cenu iemesli
Ekonomiste Anna Creti no Parīzes Dofinas universitātes norāda, ka Francijas degvielas nodokļi ir augstāki nekā daudzās citās Eiropas valstīs, radot būtiskus valsts ieņēmumus, taču arī smagu slogu galīgajai cenai. Kopš marta valdība risinājusi cenu kāpumu ar mērķētām subsīdijām, nevis vispārējiem nodokļu samazinājumiem — ekonomikas ministrs Rolāns Leskīrs apstiprinājis, ka šī pieeja saglabāsies nemainīga.
Creti skaidro, ka lielāko peļņu degvielas nozarē gūst pārstrāde, nevis mazumtirdzniecība, un tirgu regulē valsts uzraudzība. Francijas lielais dīzeļauto autoparks padara valsti īpaši neaizsargātu pret piegādes satricinājumiem, jo dīzeļdegviela vairāk atkarīga no importa nekā benzīns.
Kandidātu piedāvājumi
Pēc politoloģes Diānas Bollē domām, 2018. gada "dzelteno vestu" protesti lika politiķiem izstrādāt skaidru nostāju par degvielas cenām. Marina Lepēna un viņas partija "Nacionālā apvienība" sola samazināt PVN no 20% līdz 5,5%, lai gan tas varētu būt pretrunā ES noteikumiem. Žans Liks Melanšons piedāvā ierobežot cenas — €1,70 par litru benzīnam un €1,80 dīzeļdegvielai. Citi kandidāti, tostarp Gabriels Atals un Edvāls Filips, atbalsta valdības pašreizējos pasākumus, savukārt Rafaels Gliksmans uzsver atkarības no fosilā kurināmā mazināšanu.
