Dienvidāfrikas vīndari samazina pesticīdu lietošanu un liek uzsvaru uz dabas aizsardzību
Pētnieku veiktās intervijas rāda, ka Dienvidāfrikas vīna ražotāji arvien vairāk izmanto dabai draudzīgas metodes, lai samazinātu izmaksas un nodrošinātu saimniecību noturību pret sausumu un slimībām.
Dienvidāfrikas vīna ražotāji arvien biežāk pievēršas dabas aizsardzības praksei, jo tā palīdz mazināt ķimisko vielu izmaksas un stiprina saimniecību izturību. To secina ASV universitāšu ģeogrāfijas un ilgtspējas pētnieki, kuri intervēja šīs valsts vīnkopjus. Pētījuma rezultāti publicēti izdevumā The Conversation, un tos pārpublicējis zinātnes portāls Ars Technica.
Mazāk ķīmijas, vairāk novērošanas
Vairāki ražotāji stāstīja, ka cenšas mazāk paļauties uz ķīmiskajiem pesticīdiem, jo to izmaksas turpina augt. Daļa vīnogulāju audzētāju cieši uzrauga kaitēkļu skaitu un reaģē mērķtiecīgi, nevis apstrādā stādījumus plaši. Citi veicina derīgos kukaiņus un kopj dzīvotnes, kas palīdz dabiski ierobežot kaitēkļus. Šādu dzīvotņu izveide var mazināt arī kopējo slimību risku.
Ķīmiskā apstrāde joprojām ir daļa no daudzu vīna dārzu darba, taču audzētāji norādīja uz pieaugošu interesi par citiem veidiem, kā novērst slimības un kaitēkļu savairošanos, piemēram, vīnogulāju apgriešanu. Tādējādi tiek samazināts kopējais ķimikāliju patēriņš. Šādas prakses Dienvidāfrikas vīna nozarē ir iesakņojušās jau sen, taču intervijas liecina, ka pēdējos gados to izmantošana paplašinās.
Ilgtspējai jābūt arī ekonomiski pamatotai
Pētnieki uzskata, ka daudziem audzētājiem šāda saimniekošana ir ieguldījums uzņēmuma ilgtermiņa noturībā. Intervētie ražotāji minēja pieaugošas izmaksas un tirgus nenoteiktību: dārgi ir eksports, darbaspēks un ķimikālijas. Viņi uzsvēra, ka veselīga augsne, ūdens taupīšana un mazāka neaizsargātība pret sausumu un slimībām ir būtiska, lai vīna dārzi paliktu produktīvi.
Līdz ar bažām par sausumu, klimata radīto spiedienu un rentabilitāti Dienvidāfrikā ir samazinājusies arī vīnogu audzēšanai izmantotā platība. Vairāki audzētāji stāstīja, ka dažādo uzņēmējdarbības modeļus un pat maina kultūraugus, lai labāk pielāgotos karstākiem un sausākiem apstākļiem.
Secinājumi plašākai lauksaimniecībai
Pētnieki norāda, ka lauksaimnieki visā pasaulē saskaras ar klimata pārmaiņu sekām. Viņuprāt, efektīvi risinājumi var rasties, ja ņem vērā dabas un ražošanas savstarpējo saistību un saimniecības skata kā daļu no plašākām ekoloģiskajām sistēmām.
