Driņķe: dzīves dārdzība liek ģimenēm mainīt ikdienas paradumus
TV24 raidījumā “Preses klubs” Biznesa augstskolas “Turība” rektore Zane Driņķe teica, ka cenu kāpuma dēļ ģimenes retāk apmeklē pasākumus un ceļo. Bankas “Citadele” aptauja rāda, ka Latvijā 44% iedzīvotāju nav gatavi segt neparedzētus izdevumus.

Pārtikas, degvielas un citu ikdienas preču sadārdzinājums Latvijā spiež iedzīvotājus rūpīgāk plānot tēriņus un mainīt ierastos paradumus. Par to 9. novembrī TV24 raidījumā “Preses klubs” stāstīja Biznesa augstskolas “Turība” rektore un profesore, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes locekle un AS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe.
Viņasprāt, cenu kāpums ietekmē ne vien ikdienas pirkumus, bet arī ģimeņu ceļojumus, pasākumu apmeklējumu un citas brīvā laika aktivitātes. Driņķe atzina, ka arī viņas ģimene tagad retāk apmeklē pasākumus un mazāk ceļo. Pēc viņas teiktā, tā drīzāk ir dzīvesveida pielāgošana nekā apzināta atteikšanās no visa, kas sagādā prieku: cilvēki citādi izvērtē savas iespējas un prioritātes. Covid-19 pandēmijas laikā viņas ģimene sapratusi, ka Latvijā ir pietiekami daudz atpūtas un tūrisma vietu, ko var izmantot, nebraucot uz ārzemēm.
Aptauja: pieaug nedrošība par finansēm
Bankas “Citadele” veiktā aptauja, par kuru informēja ziņu aģentūra LETA, liecina, ka Latvijā 44% iedzīvotāju nav gatavi segt neparedzētus izdevumus. Igaunijā šāda nedrošība ir 48%, bet Lietuvā 28% iedzīvotāju. Latvijā rādītājs kopš jūlija audzis par sešiem procentpunktiem.
Savu situāciju kā nedrošu vērtē katrs ceturtais aptaujātais, bet katrs piektais izjūt izteiktu pārliecības trūkumu par finanšu rezervēm neparedzētiem gadījumiem.
Īpaši strauji nedrošība pieaugusi jauniešu vidū: par spēju segt negaidītus tēriņus šaubās vairāk nekā puse aptaujāto, jūlijā šis rādītājs bija 39%. Sieviešu vidū šis rādītājs pieaudzis par pieciem procentpunktiem, līdz 47%.
Samazinās arī to iedzīvotāju īpatsvars, kas ir pārliecināti par saviem uzkrājumiem: kopš jūlija tas krities no 33% līdz 29%. Pārliecināto senioru īpatsvars oktobrī bija par deviņiem procentpunktiem zemāks nekā jūlijā, kad diezgan droši jutās 34%.

