ECB palaiž sistēmu 'Pontes' tokenizētu aktīvu norēķiniem centrālās bankas naudā

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien uzsāka jaunas sistēmas 'Pontes' darbību, kas ļauj vairumtirdzniecības darījumus ar tokenizētiem aktīviem — akcijām, obligācijām un citiem instrumentiem, kas ierakstīti kā digitāli tokeni sadalītās virsgrāmatās — norēķināties visdrošākajā naudas formā: centrālās bankas rezervēs.

Līdz šim šāda risinājuma trūkums bija viens no galvenajiem šķēršļiem blokķēdes tehnoloģijas plašākai izmantošanai finanšu tirgos. Bez tā tokenizēti darījumi parasti tika norēķināti komercbanku naudā vai stabilkoinos, kas rada kredītrisku, ko lielas iestādes nelabprāt uzņemas.

ECB prezidente Kristīne Lagarda norādīja, ka Eirosistēma strādā, lai digitālajā laikmetā veidotu integrētāku, inovatīvāku un noturīgāku Eiropas finanšu tirgu.

Sistēmas darbībai jau ir pievienojušās trīspadsmit iestādes, tostarp Deutsche Bank, Santander, Société Générale, KfW un Eiropas Investīciju banka, kā arī četri virsgrāmatu operatori, tostarp Clearstream.

ECB kā lietotāja

ECB paziņoja, ka nodomājusi arī pati kļūt par sistēmas lietotāju — sākusi sagatavošanās darbus, lai daļu savu līdzekļu ieguldītu tokenizētos vērtspapīros, norēķinus veicot caur 'Pontes'. Sākotnēji uzmanība tiks pievērsta eiro denominētam parādam, ko emitējušas eirozonas valstu valdības, reģionālās iestādes, aģentūras un Eiropas pārnacionālās institūcijas. Konkrēta summa nav norādīta, un lēmumu par laiku pieņems ECB Valde pēc sagatavošanās darbu pabeigšanas.

Konkurence ar ASV

Tokenovate vadītājs Ričards Beikers atzīmēja, ka sistēma sākotnēji darbosies parastajā tirgus darba laikā, taču ilgtermiņā pastāv iespēja pāriet uz nepārtrauktu, iespējams, visu diennakti ilgstošu norēķinu režīmu.

Amerikas tirgi šajā jomā rīkojas straujāk — Ņujorkas fondu birža veido blokķēdes bāzētu platformu tokenizētu akciju un fondu tirdzniecībai jebkurā diennakts laikā, savukārt BlackRock kopš 2024. gada pārvalda tokenizētu naudas tirgus fondu. 'Pontes' pilnu funkcionalitāti ar pagarinātu darba laiku sasniegs tikai līdz 2028. gadam.

Atšķirībā no ASV, kur prezidenta Donalda Trampa administrācija atteikusies no Federālo rezervju digitālās valūtas plāniem par labu privāti emitētiem stabilkoiniem, Eiropa liek uzsvaru uz centrālās bankas naudu kā sistēmas pamatu.

'Pontes' ir paredzēts bankām un tirgiem, nevis privātpersonām. Digitālais eiro, kas ļautu iedzīvotājiem veikt ikdienas maksājumus tieši centrālās bankas naudā, joprojām ir tālāk no realizācijas — Eiropas Parlamenta ekonomikas komiteja jūnijā apstiprināja savu nostāju, un galīgo tiesību aktu plānots pieņemt līdz gada beigām, ar izmēģinājuma projektu 2027. gada septembrī un iespējamu pirmo emisiju 2029. gadā.