Eksperts: Ukraina var palielināt armiju bez beztermiņa dienesta
Ukrainas Drošības kluba pārstāvji norāda, ka rotācijas modelis ar noteiktu dienesta laiku ļautu izveidot vairāk nekā miljonu karavīru lielu armiju, nesamazinot cilvēku brīvprātīgu gatavību dienēt. Galvenā problēma esot slikta organizācija un uzticības trūkums, nevis cilvēku deficīts.
Ukrainas ekspertu aprindās izskan viedoklis, ka valsts spētu izveidot pastāvīgu un efektīvu, vairāk nekā miljonu karavīru lielu bruņoto spēku, ieviešot rotācijas sistēmu ar fiksētu dienesta laiku, nevis paļaujoties uz beztermiņa mobilizāciju.
Aprēķini balstīti uz Ukrainas iedzīvotāju skaitu, kas atkarībā no avota (Starptautiskais Valūtas fonds vai Ukrainas demogrāfi) 2026. gadā tiek lēsts no aptuveni 29 līdz 32 miljoniem. Ja valdības kontrolētajā teritorijā dzīvo 29 miljoni cilvēku, tad pietiktu, ja 20% jeb 5,8 miljoni no viņiem reizi piecos gados pildītu militāro pienākumu, lai uzturētu vairāk nekā miljonu karavīru lielu armiju. Praksē tas nozīmētu, ka iesaukts pilsonis dienētu, piemēram, vienu gadu, bet pēc tam četrus gadus dzīvotu civilo dzīvi.
Uzticības un organizācijas problēma
Ukrainas Drošības kluba vadītājs Jurijs Gončarenko, atsaucoties uz aptaujas datiem par rotācijas modeli, norāda, ka cilvēki izvairās no dienesta galvenokārt tāpēc, ka beztermiņa palikšana frontē rada lielākus riskus nekā iespējamais sods par izvairīšanos. Ieviešot fiksētu dienesta ciklu ar zināmu atgriešanās datumu un garantētu atveseļošanās periodu, brīvprātīga dienesta izvēle kļūtu racionāla.
Secinājums ir tāds, ka mobilizācijas problēmas sakņojas nevis cilvēku trūkumā, bet gan sliktā organizācijā, neatbilstošā komunikācijā un ētikas deficītā. Trūkst politiķu, kas uzņemtos atbildību par godīgu dialogu ar sabiedrību un rotācijas sistēmas izveidi.
Risinājuma sastāvdaļas varētu ietvert ekonomiskās rezervēšanas optimizāciju, starptautiskās rekrutēšanas paplašināšanu, diferencētu atalgojuma sistēmu, izmaiņas vecāku pienākumos dienesta laikā, dzimumu līdztiesību militārā pienākuma pildīšanā, robotizācijas palielināšanu frontes līnijā un teritoriālās aizsardzības sistēmas atjaunināšanu. Galvenais gan esot militāri politiskās vadības gatavība nodrošināt godīgu un pārredzamu pienākumu sadali, kas ļautu pilsoņiem plānot savu dzīvi arī kara apstākļos.
