Eksperts: Ukraina varētu palielināt armiju bez beztermiņa dienesta
Ukrainas drošības eksperts Jurijs Gončarenko piedāvā rotācijas modeli karadienestam, kas ļautu izveidot vairāk nekā miljonu karavīru lielu armiju bez beztermiņa mobilizācijas. Viņaprāt, galvenā problēma nav cilvēku trūkums, bet gan sliktā organizācija un nenoteiktība par dienesta ilgumu.

Ukrainas Drošības kluba vadītājs un organizācijas "Fonds sabiedrības demokrātijai" projektu vadītājs Jurijs Gončarenko izklāstījis aprēķinus, kas parāda — Ukraina varētu izveidot pastāvīgu un efektīvu vairāk nekā miljonu karavīru lielu armiju, neieviešot beztermiņa karadienestu.
Aprēķina būtība
Pēc dažādām aplēsēm, Ukrainas iedzīvotāju skaits 2026. gadā svārstās no aptuveni 29 miljoniem (ukraiņu demogrāfu dati) līdz 32 miljoniem (SVF dati). Ja pat 29 miljonu iedzīvotāju skaita valdības kontrolētajā teritorijā 20% jeb 5,8 miljoni cilvēku pildītu karadienesta pienākumu vienreiz piecos gados, tas nodrošinātu pastāvīgu vairāk nekā miljonu karavīru lielu armiju. Praksē tas nozīmētu, ka iesauktais dienētu, piemēram, vienu gadu, bet pēc tam četrus gadus dzīvotu civilo dzīvi.
Gončarenko uzsver, ka šāda sistēma padarītu Ukrainu praktiski neuzveicamu, jo vairāk nekā sešu miljonu kaujas spējīgu karavīru un apmācīta rezerves sastāva klātbūtne izslēgtu jebkādu ienaidnieka plānu ātrai uzvarai.
Kāpēc cilvēki izvairās no dienesta
Pētījumi liecina, ka galvenie faktori, kas attur pilsoņus no dienesta, ir dienesta termiņa nenoteiktība, netaisnīga mobilizācija un regulāras rotācijas trūkums — tas neļauj cilvēkiem plānot savu nākotni. Gončarenko norāda, ka aptaujas par rotācijas modeli apliecina — cilvēki izvēlas izvairīšanos, jo bezgalīga uzturēšanās frontē rada lielākus riskus nekā jebkādi iespējamie sodi. Fiksēta dienesta cikla gadījumā brīvprātīga dienesta izvēle kļūtu racionāla, ja būtu skaidrs atgriešanās datums un garantēts atveseļošanās periods.
Nepieciešamās izmaiņas
Autors norāda, ka problēma slēpjas nevis cilvēku trūkumā, bet sliktā organizācijā un komunikācijā. Rotācijas sistēmas ieviešanai nepieciešami vairāki risinājumi — ekonomiskās rezervēšanas optimizācija, starptautiskās vervēšanas paplašināšana, diferencēta finansiālā nodrošinājuma sistēma, robotizācijas palielināšana frontes līnijā un jauna teritoriālās aizsardzības kārtība. Galvenais faktors tomēr esot uzticēšanās — militāri politiskās vadības gatavība garantēt taisnīgu un caurspīdīgu dienesta pildīšanu, kas ļautu pilsoņiem plānot dzīvi arī kara apstākļos.
