ES līderi atbalsta stingrāku tirdzniecības aizsardzību Ķīnas eksporta pieauguma dēļ

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ceturtdienas sarunās Briselē vienojās par nepieciešamību stiprināt bloka tirdzniecības aizsardzības mehānismus, lai ierobežotu Ķīnas eksporta pieaugumu, ko Brisele uzskata par eksistenciālu draudu Eiropas rūpniecībai. Tas notiek, vienlaikus cenšoties uzturēt "konstruktīvu dialogu" ar Pekinu. ES ir arvien lielāka pārliecība, ka tā ir pārāk atkarīga no Ķīnas, un Brisele baidās, ka tas padara bloku neaizsargātu pret iespējamu spiedienu un piegādes traucējumiem. Pagājušajā gadā ES preču tirdzniecības deficīts ar Ķīnu sasniedza aptuveni 360 miljardus eiro (413 miljardus ASV dolāru), kas nozīmē, ka Ķīnas eksports ievērojami pārsniedza ES eksportu.

Divu stundu samita vakariņu laikā Briselē līderi apsprieda, kā ES varētu risināt šo nelīdzsvarotību un vai blokam ir jāpaplašina savs instruments. Pēc sarunu noslēguma piektdienas rītā ES amatpersona norādīja, ka līderi uzdāvuši Komisijai turpināt "konstruktīvu dialogu ar mūsu galvenajiem ekonomiskajiem partneriem", kaut gan Ķīna tieši netika minēta. Tāpat komisijai uzdots "izstrādāt un galu galā papildināt instrumentu kopumu tirdzniecības aizsardzības jomā" un nodrošināt, ka ES ir "visi nepieciešamie instrumenti savu interešu aizstāvēšanai un atkarības mazināšanai".

Lai gan ES galvaspilsētās valda vienprātība par kopējo diagnozi, viedokļi atšķiras par ārstēšanas metodēm, un vairāki līderi ceturtdien uzsvēra dialoga prioritāti. Spānijas premjerministrs Pedrs Sančess pirms vakariņām izteicās samierinošāk nekā viņa kolēģi: "Mums vajag draugus, vajag līdzsvarotas attiecības, jābūt pragmatiskiem un jābūvē tilti gan ar lielajām ekonomikām, gan potenciālajiem sabiedrotajiem, piemēram, Ķīnu."

Viens no veidiem, kā stiprināt ES arsenālu, būtu jauna instrumenta izveide, kas ļautu noteikt sektorālus tarifus, piemēram, ķīmijas vai zaļās tehnoloģijas jomā, sekojot ASV prezidenta Donalda Trampa paraugam. Francijas prezidents Emanuels Makrons pagājušajā mēnesī aicināja izveidot "Eiropas ekvivalentu 301. panta" — tirdzniecības instrumentam, ko Tramps izmantojis plašu tarifu noteikšanai, uzsverot, ka Eiropas "suverenitāte ir apdraudēta". Vācija līdz šim bijusi piesardzīga, jo tās ekonomika vairāk pakļauta iespējamai atriebībai, bet Berlīne šķietami tuvojas Francijas domāšanai. Vācijas amatpersona norādīja, ka Berlīne ir "atvērta" jauniem instrumentiem, ja tie nepieciešami, ar nosacījumu, ka tie "nav vērsti pret konkrētiem saņēmējiem". Īrijas premjerministrs Maikls Mārtins pirms vakariņām pauda vēlmi redzēt "jebkādu mehānismu formu un būtību", bet brīdināja, ka Eiropai jāapzinās sekas.

Bažas par Ķīnas dominanci neaprobežojas tikai ar ES. Rietumos pieaug bažas par Pekinas kontroli pār retzemju metālu tirgu, kas nepieciešami ikdienas elektronikas ierīcēm. ES bieži aicina uz godīgu konkurenci, norādot uz Ķīnas uzņēmumu negodīgajām priekšrocībām, ko sniedz milzīgas valsts subsīdijas. No 2005. līdz 2024. gadam Ķīnas uzņēmumi saņēma aptuveni trīs līdz astoņas reizes vairāk valsts atbalsta nekā uzņēmumi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, liecina ESAO dati, kas to sauc par "konservatīvu aprēķinu".

Neskatoties uz stingrāku apņēmību, ES neizrāda vēlmi izraisīt plašāku tirdzniecības karu ar Ķīnu. Bailes no Ķīnas atriebības nav nepamatotas. Pēc tam, kad ES 2024. gadā noteica augstākus tarifus Ķīnas elektromobiļiem, Ķīna ieviesa antidempinga nodevas Eiropas konjaka importam. Pekina arī solījusi atbildēt, ja ES pieņems noteikumus, kas izslēgtu ārpus bloka ražotus produktus no publiskajiem iepirkumiem. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieks Marošs Šefčovičs uzaicinājis Ķīnas tirdzniecības ministru Vanu Ventao uz Briseli jūnija beigās, cerot novērst eskalāciju ar dialoga palīdzību.