ES plāno rīku piegādātāju dažādošanai, lai mazinātu atkarību no Ķīnas

Eiropas Komisija, Eiropas Savienības izpildinstitūcija, decembra sākumā, nedēļu pirms ES valstu līderu sanāksmes, iepazīstinās ar jaunu instrumentu. Tā mērķis ir mudināt uzņēmumus dažādot piegādātājus un mazināt stratēģisko atkarību no vienas valsts. Ķīna priekšlikumā nav nosaukta, taču tas ir vērsts uz Pekinu, kas 2025. gadā ASV un Ķīnas tirdzniecības kara laikā bloķēja retzemju eksportu. Šie elementi ir svarīgi zaļajām tehnoloģijām, digitālajai rūpniecībai un aizsardzībai.

Iepriekšējie riski

Tajā pašā gadā apdraudējums radās arī ES autobūvei: Pekina pārtrauca piekļuvi stratēģiskajiem mikroshēmu piegādēm strīda laikā ar Nīderlandes valdību par mikroshēmu ražotāju Nexperia. Lai gan Brisele sarunās ar Pekinu mēģina līdzsvarot tirdzniecības attiecības, dažādošana kļuvusi steidzama nozarēs, kur atkarība rada ekonomisku ievainojamību.

Detaļu ir maz. Komisija konsultācijā ar uzņēmumiem, kas noslēdzās otrdien, norādīja, ka instruments risinās gadījumus, kad liela atkarība no vienas piegādātājvalsts apdraud ES piegāžu drošību un tādējādi ekonomisko drošību.

Uzņēmēju bažas

Daļa uzņēmumu konsultācijā brīdināja, ka alternatīvu piegādātāju meklēšana palielinās izmaksas. Uzņēmēju organizācijas BusinessEurope ģenerāldirektora vietniece Luisa Santosa norādīja, ka uzņēmumi jau tagad cenšas darboties pēc iespējas izmaksu efektīvi un strādā ar tiem piegādātājiem, kuru piedāvājums cenas un kvalitātes ziņā ir labākais. Viņasprāt, uzmanība jākoncentrē uz jomām, kur atkarība tiek izmantota kā ierocis, nevis, piemēram, uz ķīniešu elektroierīcēm. Retzemju elementiem un dažiem citiem kritiskajiem izejmateriāliem, kuru ražošanā un pārstrādē dominē Ķīna, alternatīvu pašlaik nav.

ES tirdzniecības komisārs Maroš Šefčovič 5. jūnija runā teica, ka rūpniecībai jābūt “pirmajās rindās” un uzņēmumu modeļos jāiekļauj “noturības izmaksas”. Viņš atsaucās uz enerģētikas pieredzi: pēc kara sākuma Ukrainā ES atteicās no Krievijas enerģijas, ieguldot termināļos un starpsavienojumos, kaut tas bija nepopulāri un dārgi. Šīs pārmaiņas pavadīja arī cenu kāpums patērētājiem.

Iespējamie scenāriji

Eiropas Ārlietu padomes vecākais pētnieks Tobiass Gerke min divus scenārijus. “Minimālistiskajā” dažādošana tiktu noteikta dažās nozarēs, kā enerģētikā. “Maksimālistiskajā” tarifus piemērotu ikvienam, kas no viena avota pērk vairāk par noteiktu slieksni. Tad sekas izjustu zaļās tehnoloģijas, aizsardzība un digitālā rūpniecība vienlaikus. Nav skaidrs, kuras nozares tiks aptvertas un pēc kādiem kritērijiem.