Fotogrāfe Alina Birjuka Tallinas kruasānos meklē amatnieka roku
Igaunijas fotogrāfe Alina Birjuka izveidoja projektu par Tallinas maiznīcu kruasāniem, tos fotografējot vienādā mērogā un bez uzņēmumu nosaukumiem. Projekts kļuva par pārdomām par pārtikas un tās ražotāju novērtēšanu Igaunijā un Šveicē.

Igaunijas fotogrāfe Alina Birjuka, kas dzīvo Šveicē, izveidoja fotoprojektu par Tallinas maiznīcās ceptajiem kruasāniem. Sākotnēji viņa meklēja ideālo konditorejas izstrādājumu, taču projekts izauga par pavāru un maiznieku portretu un pārdomām par to, ko Igaunija varētu mācīties no Šveices attieksmes pret pārtiku. Birjuka ir arī izdevuma Estonian World autore.
Fotogrāfijās kruasāni novietoti blakus uz balta fona, katram atvēlēta vienāda vieta, bet uzņēmumu nosaukumi izlaisti. Tādējādi nav ne topa, ne zīmola, kas lasītājam iepriekš pasaka, ko domāt. „Es nemeklēju nevainojamību, es meklēju rokas pēdas aiz letes,” teica fotogrāfe. Atlasīti darbi 2026. gada septembrī Tallinā bija skatāmi izstādē „Carb Cult”, kas notika Dizaina nakts ietvaros sadarbībā ar Paper Mill.
Pirms atgriešanās dzimtajā pilsētā Birjuka vairākus mēnešus pētīja kruasānus Cīrihē. Viņa gaidīja atrast skaidru līderi, bet secināja, ka Tallinas kruasāni ir „klusi, noturīgi labi”. Atšķirības slēpjas detaļās: Karjase Sai sāls pārslās, Crustum bezrauga mīklā un François Boulangerie iespējā paņemt svaigu kruasānu no kastes vai pakalpojumu lodziņa.
Ko mācīja Šveice
Šveicē Birjuka iepazina restorānus un saimniecības, kas strādā ar vietējiem produktiem. Šveicē restorāniem jānorāda gaļas un zivju izcelsmes valsts. 2024. gadā bioloģiskie produkti veidoja 12,3 % no Šveices pārtikas pārdošanas apjoma, un uz vienu iedzīvotāju gadā tika tērēti 481 eiro, liecina Bioloģiskās lauksaimniecības pētniecības institūta dati.
Igaunijā bioloģiski apsaimniekotās zemes īpatsvars ir 22,5 %, taču valsts saražo tikai ap 30 % patērēto dārzeņu, kamēr pirms desmit gadiem – ap 60 %. Igaunijā gadā izmet aptuveni 167 000 tonnu pārtikas, kuras vērtība tiek lēsta 164 miljonu eiro apmērā. Birjuka vēlas, lai Igaunijā vairāk cienītu vietējos ražotājus un taisnīgi par darbu maksātu.
Viņa kopā ar šveiciešu fotogrāfi Selīnu Milleri vada projektu Ruhe Visits, kas dokumentē saimniecības, restorānus un amatniekus.


