Ģenētiskā atlase bērniem: uzņēmuma reklāma Ņujorkā atkal aktualizē eigēnikas jautājumu
Uzņēmums Nucleus Genomics Ņujorkas metro reklamēja embriju ģenētisko atlasi, solot vecākiem “labāko bērnu”. Raksta autors, ar mugurkaula muskuļu atrofiju dzīvojošais Jans Grū, to vērtē kā jaunu, individuālistisku eigēnikas formu.

ASV uzņēmums Nucleus Genomics Ņujorkas metro sistēmā izvietojis reklāmas, kurās topošajiem vecākiem sola “labāko bērnu”. Reklāmas ved uz mājaslapu, kurā aprakstīta dārga mākslīgās apaugļošanas procedūra: līdz 20 embriju pārbauda attiecībā uz ģenētiskām slimībām, kā arī acu un matu krāsu un īpašībām, piemēram, spēku, mūžilgumu, bezmiegu un vīriešu tipa plikpaurību. Tēmu The Guardian skatījumā aplūko autors Jans Grū (Jan Grue), kurš kopš bērnības dzīvo ar mugurkaula muskuļu atrofijas (SMA) formu.
Autora skatījums
Grū apraksta, ka dzimis 1981. gadā, diagnozi saņēmis trīs gadu vecumā, bet pieaugot muskuļi kļuvuši vājāki. Jaunībā viņš iztēlojās sevi bez šīs ģenētiskās atšķirības, tomēr vēlāk šis tēls izzuda.
Viņš uzskata, ka šādi piedāvājumi iekļaujas mūsdienu tieksmē sevi optimizēt un ka tie ir jauna, patērētājiem pielāgota eigēnikas forma. Eigēnika pēc Otrā pasaules kara tika plaši noraidīta kā rasistiska pseidozinātne, jo tās rezultāts bija piespiedu sterilizācija un iestādēs ievietošana daudzās valstīs, bet nacistiskajā Vācijā — masu slepkavības. Pirms tam tā bija populāra arī zinātnieku, politiķu un sabiedrības vidū.
“Liberālā eigēnika”
Gadsimta beigās daži filozofi un bioētiķi, tostarp Nikolass Agars un Džuliāns Savuleskus, aizstāvēja “liberālo eigēniku”, kuras pamatā ir vecāku izvēles brīvība. Pēc vēsturnieka Nataniela Komforta teiktā, eigēnikas uzmanība no populācijas uz indivīdu sāka pārvietoties jau 20. gadsimta vidū līdz ar medicīnas ģenētikas attīstību. Dānijā pēc Dauna sindroma konstatēšanas tiek pārtraukta vairāk nekā 95% grūtniecību.
Grū norāda, ka Nucleus apgalvojumi par auguma un intelekta ģenētisko noteiktību attiecas uz populācijas līmeņa aplēsēm, kuras pašas ir apstrīdētas, un neļauj droši noteikt konkrēta bērna īpašības. Viņš aicina jautāt, ko šādi uzņēmumi uzskata par “labāko” un kas, viņuprāt, cilvēka dzīvē ir vērtīgs.


