Igaunijā Kurtnā šogad pabeigs pirmo Rail Baltica pasažieru peronu

Igaunijā sākusies perontu būvniecība vietējās pieturvietās gar Rail Baltica dzelzceļa trasi. Pirmā šāda pieturvieta tiks uzbūvēta Kurtnā šogad, lai gan vilcienu satiksme, kā sagaidāms, sāksies tikai pēc sešiem gadiem. Rail Baltica ir Baltijas valstis un Eiropas dzelzceļa tīklu savienojošs projekts.

Kā skaidroja uzņēmuma Rail Baltic Estonia valdes loceklis Lauri Ulms, Kurtnā būs 115 metru garš perons, kā arī 210 metru garie perona posmi, kas paredzēti gan starptautiskajiem pasažieru vilcieniem, gan pārvadātāja Elron reģionālajiem vilcieniem. Kurtnā cilvēki pāri sliedēm tiks pa liftiem un gaisa pāreju, citviet atkarībā no vietējiem apstākļiem plānotas arī apakšzemes pārejas.

Termiņi

Rail Baltic Estonia stacijas un sliedes būvē vienlaikus. Pēc Ulma teiktā, abiem objektiem jābūt pieejamiem sabiedrībai līdz 2032. gada beigām. Sliežu ieklāšana Kurtnu sasniegs 2029. gadā, un pirmais testa vilciens šeit varētu braukt jau 2030. gada beigās, taču tas atkarīgs no grafiku saskaņošanas. Elron norāda, ka jauno vietējo vilcienu iepirkums vēl nav izsludināts, tāpēc nav zināms, kad sāksies vilcienu testēšana.

Vietējo iedzīvotāju skatījums

Kurtnas iedzīvotāja Anna Luttere uz projektu raugās ar divējādām izjūtām. Dzelzceļš šķērsos viņas senču zemi, bet viņas pasākumu un naktsmītņu centrs uper.KUUT izmitina būvniekus un nodrošina telpas Rail Baltica projekta vietējam birojam. Centrs atrodas bijušajā putnkopības pētniecības stacijas galvenajā ēkā, ko projektējis arhitekts Valve Pormeisters.

Lutere noliedz, ka īpašumu pirms pusotra gada iegādājusies Rail Baltica dēļ, – viņa teic, ka nopirkusi to, jo ir no šejienes. Viņa norādīja, ka grūti paredzēt, vai jaunā infrastruktūra padarīs apkaimi pievilcīgāku uzņēmumiem un iedzīvotājiem, jo vietējie ir pieraduši pie esošā dzelzceļa, kas atrodas samērā tuvu Kurtnai. Tomēr viņa uzskata, ka projekts nedrīkst palikt nepabeigts, un cer, ka ieguldījumi beigās atmaksāsies un vilcieni tiešām sāks kursēt.