Igaunija plāno atcelt iepakojuma akcīzes nodokli, uzņēmēji vērtē likumprojektu atšķirīgi

Igaunijas valdība jaunajā Iepakojuma likuma projektā paredz atcelt iepakojuma akcīzes nodokli, ko valstī ievieš 1997. gadā. Plānots, ka nodoklis vairs nebūs spēkā no 2027. gada 1. jūlija. Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera, kas pārstāv uzņēmējus, atcelšanu atbalsta, taču kritizē papildu atskaišu noteikumus.

Nodokli maksājuši uzņēmumi, kas tirgū laiduši iepakotas preces, bet nav savākuši un pārstrādājuši pietiekamu iepakojuma atkritumu daudzumu. Pēdējos gados valsts no šī nodokļa ieņēmusi aptuveni 300 000 eiro gadā. Infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss (Reformu partija) norāda, ka ieņēmumi gadu gaitā būtiski sarukuši.

Viņa vērtējumā pārstrādes mērķi tiek sasniegti, bet nodoklis ir jāmaksā vairs tikai mazākiem uzņēmumiem, tāpēc tā iekasēšanai šādā veidā vairs neesot jēgas. Nodokļa atcelšana neatbrīvos uzņēmumus no pienākuma savākt un pārstrādāt iepakojuma atkritumus, jo tas izriet arī no jaunās atkritumu reformas. Plānots ieviest Eiropas Savienības Iepakojuma regulu, lai samazinātu atkritumu apjomu, īpaši iepakojuma, un palielinātu pārstrādi.

Mazāk uzņēmumu, kam jāiesniedz atskaites

Kameras pārtikas politikas vadītāja Mēli Lindsāra atzinīgi vērtē normu, ka iepakojuma atskaites vairs nebūs jāiesniedz uzņēmumiem, kas Igaunijas tirgū laiž mazāk nekā 100 tonnu iepakojuma gadā. Līdz šim slieksnis bija 20 tonnu. Pēc viņas teiktā, pienākums saglabāsies uzņēmumiem, kuru pārstrādes apjomi ir ievērojami lielāki.

Tomēr kamera pauž bažas par jaunajām ES prasībām, saskaņā ar kurām būs jānorāda precīzāks iepakojuma veids un sastāvs. Lindsāra skaidro, ka nepietiek norādīt, vai iepakojums ir no kartona, plastmasas vai metāla — jādefinē arī konkrētais materiāls un sastāvs. Viņasprāt, to nav iespējams droši novērtēt un nodrošināt, ka tas vienmēr ir identisks. Nozarei esot jādeklarē viss saņemtais iepakojums un tas, kādā iepakojumā produkts tiek nosūtīts tālāk.

Lindsāra atzīst, ka ideja pārstrādes skatījumā ir saprotama, taču ražotājiem tas nozīmē ievērojamu papildu slogu. Leiss norāda, ka sadarbība ar uzņēmēju organizācijām turpinās un likumprojekta saturs vēl var tikt precizēts.