Igaunijā veselības aprūpē valodas barjeras risina paši mediķi

Igaunijas veselības aprūpes sistēmā trūkst strukturētas tulkošanas kārtības un tās finansējuma, tāpēc mediķi ikdienā paši meklē risinājumus saziņai ar pacientiem, kuru dzimtā valoda nav igauņu, raksta pētniece Jekaterina Maadla, atsaucoties uz savu doktora pētījumu.

Pētījumā aptaujātie veselības aprūpes darbinieki uzsver, ka rakstisku materiālu tulkošana ir būtiska — 90% respondentu par vissvarīgāko uzskata zāļu lietošanas instrukciju tulkojumus. Svarīgi tiek uzskatīti arī pacientu tiesību skaidrojumi, piekrišanas formas un ārstēšanas vadlīnijas. Lai gan rakstisku tekstu tulkošanai priekšroka dodama tulkošanas aģentūrām, mediķi uzskata, ka tulkoto tekstu vajadzētu pašiem pārbaudīt un rediģēt.

Mutiskā tulkošana ir sarežģītāka

Atšķirībā no rakstiskās tulkošanas, viedokļi par mutisko tulkošanu ir pretrunīgāki. Profesionālus tulkus mediķi izmanto reti — biežāk paļaujas uz kolēģiem, administratoriem, pacientu ģimenes locekļiem vai pat citiem pacientiem. Iemesls ir tāds, ka atšķirībā no policijas vai tiesu sistēmas, veselības aprūpes tulkošana Igaunijā netiek finansēta, lai gan to paredz ES direktīvas.

Pastāv arī atšķirības starp profesijām — māsas biežāk paļaujas uz kolēģiem, bet ārsti dod priekšroku profesionāliem tulkiem, īpaši konsultāciju laikā. Tomēr ārstu vēlmes bieži netiek piepildītas, jo Igaunijā vairs netiek sagatavoti sertificēti medicīnas tulki — pēdējā attiecīgā maģistrantūras programma Tallinas Universitātē slēgta pirms trim gadiem.

Angļu un krievu valoda ir nozīmīgākās

Pētījums liecina, ka rakstiskiem medicīnas tekstiem visbiežāk tiek ieteikta angļu valoda, tai seko krievu valoda, savukārt mutiskā saziņā abas valodas ir aptuveni vienlīdz svarīgas. Vienlaikus daļa mediķu vēsturisku un politisku apsvērumu dēļ iebilst pret krievu valodas izmantošanu izkārtnēs un marķējumos, kas rada spriedzi starp praktisko nepieciešamību un valodpolitiskiem uzskatiem.

Autore norāda, ka Igaunijas veselības politika šo problēmu pašlaik neregulē — valsts nefinansē tulkošanu veselības aprūpē, izņemot atbalstu starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, taču arī tur nav skaidrs, kas un kādā apmērā nodrošina tulkošanu bēgļiem. Pašreizējā sistēma balstās uz atsevišķu darbinieku labo gribu un improvizāciju, kas nav ne uzticama, ne droša.

Maadla uzsver, ka problēma skar plašu sabiedrības daļu — desmitiem tūkstošu Igaunijas iedzīvotāju ar ierobežotām igauņu valodas zināšanām, tostarp gados vecākus pilsētu iedzīvotājus, darba migrantus, ārvalstu studentus un bēgļus. Pētījumā ieteikts noteikt, kuros dokumentos un situācijās tulkošana ir obligāta, sadalīt atbildību par tās organizēšanu un finansēšanu, kā arī izstrādāt plašāku tulkošanas politiku.