Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu atklāj starpkaru sudraba izstādi

Igaunijas Nacionālajā muzejā (ERM) Tartu piektdien, 6. novembrī, atklāta izstāde „Igaunijas sudrabs starp kariem: pazīstami un mazāk pazīstami sudrabkaļi, 1918–1944”. Tā iepazīstina ar zeltkaļu amatu Igaunijā laikā no neatkarīgās valsts izveides 1918. gadā līdz 1944. gadam, un apmeklētāji to var skatīt muzeja galerijā līdz 2027. gada 29. augustam.

Šajā periodā Igaunijā strādāja vairāk nekā 400 zeltkaļu. Vieni bija meistari ar savu uzņēmumu un darbnīcu, citi — amatnieki, kas pildīja lielāku uzņēmumu pasūtījumus. Izstāde parāda viņu prasmi, estētisko izjūtu un radošo daudzveidību.

Sudrabs ikdienas priekšmetos

Muzeja satura vadītāja Marisa Klāsa norāda, ka jaunajā, nesen neatkarību ieguvušajā valstī sudrabā tika darināts neparasti plašs priekšmetu loks. Viņasprāt, tas daļēji bija šo gadu īpatnība — pat katras slaukšanas sacensības balva bija jāizgatavo no sudraba.

Izstādes kuratore Rīna Reinvelta stāsta, ka mūsdienās zeltkaļus saista galvenokārt ar rotaslietām, taču toreiz tie ražoja ļoti dažādus ikdienas priekšmetus. Viņu pārsteidzis, cik daudz izstrādājumu rotāti ar Igaunijas ainavām: uz cigāru kastītēm, karošu spodriem un šņabja glāzītēm iegravēti Tartu, Tallinas, Narvas, Viļandi un citu pilsētu skati.

Pētījumi un mīklas

Izstādei devušies vairāki pētniecības gadi, kuru laikā izskatīti tūkstošiem arhīva ierakstu un izpētīti dažādās kolekcijās esošie priekšmeti.

Probēšanas biroja arhīvs 1944. gadā iznīcināts, tāpēc nebija zināms, kuram meistaram pieder kāds zīmogs. Reinvelta stāsta, ka nav izdevies atrast priekšmetu ar katru zināmo meistara zīmogu — to nebija ne muzeju, ne privātajās kolekcijās. Viņa sekojusi līdzi arī tirdzniecības vietnei osta.ee, un daži priekšmeti muzeja krājumam tur nopirkti tieši tāpēc, ka tiem bija zīmogs, kura piemēri iepriekš nebija atrasti. Kuratore uzskata, ka būs vēl atklājumu.