Lietuvas Valsts kontrole: budžeta deficīts līdz 2029. gadam var tuvoties 6% no IKP
Lietuvas Valsts kontrole brīdina, ka valdības 2027.–2029. gada budžeta projekts sagatavots, pārkāpjot nacionālos un ES fiskālos noteikumus. Deficīts 2029. gadā varētu tuvoties 6% no IKP.
Lietuvas Valsts kontrole, kas darbojas kā neatkarīga fiskālā uzraudzības iestāde, piektdien paziņoja, ka valdības 2027.–2029. gada budžeta projekts izstrādāts pretrunā ar valsts un Eiropas Savienības fiskālajiem noteikumiem. Pēc iestādes aprēķiniem, vispārējās valdības deficīts 2029. gadā varētu tuvoties 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valsts parāds – Māstrihtas kritērija robežai, kas ir 60% no IKP.
Kādi noteikumi pārkāpti
Kontrole konstatēja, ka plānotais neto izdevumu pieaugums 2026.–2029. gadā pārsniedz pieļaujamās robežas, pat ņemot vērā pagaidu izņēmumu aizsardzības izdevumiem. Budžeta projektā arī paredzēts deficīts virs 3% no IKP katrā no šiem gadiem. Iestāde aicināja valdību budžetu pārskatīt vai sniegt pamatotu skaidrojumu par novirzēm, pievienojot rīcības plānu ar termiņiem.
Trūkumi prognozēs
Kontrole norāda, ka daļa gaidāmo izdevumu nav iekļauta. Piemēram, 2027. gada plānā trūkst izdevumu dzelzceļa infrastruktūrai un atbalstam Ukrainai. Savukārt ieņēmumos iekļauti 197 miljoni eiro no uzlabotas nodokļu administrēšanas, taču šādu pasākumu ietekme ir ļoti neskaidra, tāpēc tos nevajadzētu ieskaitīt prognozēs. 2028.–2029. gada aprēķinos esot nenovērtēti arī jau zināmie pienākumi: valsts sektora algu celšana, papildu pensiju indeksācija un lielāki valsts maksājumi valsts apdrošināto veselības apdrošināšanai.
Augstāko deficītu 2026. gada ziņojumā galvenokārt skaidro ar grāmatošanas izmaiņām militārās tehnikas iegādei: šādi izdevumi uzskaitīti brīdī, kad tehnika tiek piegādāta, nevis apmaksāta. Tas vidēji palielina deficītu par 0,8 procentpunktiem no IKP gadā.
Ko iesaka iestāde
Vispārējās valdības deficīts vidējā termiņā saglabāsies virs 3% no IKP pat bez jauniem papildu tēriņu lēmumiem, uzskata kontrole. Lai 2029. gadā deficītu noturētu zem 3%, Lietuvai tas būtu jāsamazina par vairāk nekā 3 miljardiem eiro. Valsts kontroliere Irēna Segalovičiene brīdināja, ka ilgtermiņa saistības aug ātrāk nekā ieņēmumi. Fiskālās uzraudzības departamenta vadītāja Jurga Rukšēnaite uzsvēra, ka ilgtspējīgi valsts ieņēmumi ir būtiski.
Iestāde ieteica meklēt ilgtspējīgus papildu ieņēmumu avotus, paplašināt nodokļu bāzi, pārskatīt atvieglojumus un uzlabot nodokļu iekasēšanu. Pēc nodokļu un sociālo iemaksu īpatsvara IKP Lietuva ir 23. vietā no 27 ES dalībvalstīm.
