Igaunijas terapeiti: mākslas terapijai nav vajadzīgas zīmēšanas prasmes
Igaunijas radošo mākslu terapeite Epp Sussena uzsver, ka no mākslas terapijas var gūt labumu jebkura vecuma cilvēki, un mākslinieciskas prasmes nav nepieciešamas. Terapeiti Igaunijā diagnozes nenosaka.
Igaunijā radošo mākslu terapija var palīdzēt jebkura vecuma cilvēkiem izteikt emocijas un atmiņas, kuras grūti pateikt vārdos, un tai nav vajadzīgas mākslinieciskas prasmes. To Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR atreferēja no terapeites Epp Sussenas teiktā raidījumā «Terevisioon».
Sussena ir Igaunijas Radošo mākslu terapiju biedrības (ELTÜ) valdes locekle. Viņa norāda, ka cilvēki ir pieraduši runāt, taču atmiņas un pārdzīvojumi bieži saistīti ar krāsām, skaņām un maņu iespaidiem, ko nav viegli formulēt vārdos.
Piemērota dažādām vajadzībām
Pēc Sussenas teiktā, vizuālās mākslas terapija noder gan bērniem, gan vecākiem cilvēkiem. Tā var palīdzēt pārdomām par sevi, karjeras lēmumiem, depresijas gadījumā vai atveseļošanās procesā. Viņa uzsver, ka iespēju ir daudz, bet kontrindikāciju — ļoti maz.
Kolēģe, radošo mākslu terapeite Katre Eesmā, atzīst, ka cilvēki bieži atturas no terapijas, jo uzskata, ka neprot zīmēt. Taču neviena radošo mākslu terapijas forma neprasa prast zīmēt, gleznot, dejot vai spēlēt mūzikas instrumentu.
Vingrinājums baltās lapas bailēm
Eesmā ieteica vienkāršu paņēmienu, kas mazina spriedzi pirms tukšas lapas: uz papīra jāuzzīmē 30–40 punktu un tie jāsavieno ar līnijām. Strādājot pie molberta, var atkāpties un skatīties uz darbu no attāluma. Abstraktu attēlu var arī apgriezt otrādi, lai redzētu, kādas formas vai raksti parādās. Kad atrasta piemērota forma, to var sākt krāsot.
Svarīgs ir process
Sussena uzsvēra, ka zīmējumam nav jābūt skaistam, jo svarīgāks ir pats process. Dažkārt palīdz pat krāsas spiešana un šļakstīšana. Viņasprāt, daudzi jaunieši terapijā nevēlas runāt, bet labprātāk klusi zīmē, un zīmēšana ļauj izlaist uzkrātās emocijas.
Viņa skaidroja, ka runāšana iesaista racionālo domāšanu, bet uzticēšanās radošajam procesam palīdz atklāt kaut ko jaunu sevī.
Sussena arī uzsvēra, ka Igaunijā radošo mākslu terapeiti diagnozes nenosaka. Ja kāds uzzīmē pilnīgi melnu zīmējumu, tas netiek uzskatīts par depresijas pazīmi — ko melnā krāsa nozīmē, cilvēks var pastāstīt pats.
