Igaunijas Tieslietu ministrija vēlas ierobežot piekļuvi novecojušiem datiem Komercreģistrā
Igaunijas Tieslietu un digitālo lietu ministrija meklē ekspertu, kurš izvērtētu, kuriem Komercreģistra datiem personas datu aizsardzības nolūkā nākotnē būtu jāierobežo publiskā piekļuve. Analīzes rezultātus ministrija gaida līdz gada beigām.

Igaunijas Tieslietu un digitālo lietu ministrija izsludinājusi konkursu, lai atrastu ekspertu, kas izanalizētu, kuriem Komercreģistra datiem nākotnē būtu jāslēdz publiskā piekļuve. Komercreģistrs ir valsts uzņēmumu reģistrs, un tajā šobrīd glabājas arī vairākus desmitus gadu veci dati. Ministrija vēlas rast līdzsvaru starp uzņēmējdarbības vides caurspīdīgumu un iedzīvotāju privātumu.
Ministrijas Civiltiesību nodaļas vadītāja Margeta Pae norāda, ka ar datu aizsardzību saistītas problēmas kļūst arvien biežākas. Ministrija saņēmusi sūdzības, ka dažādi datu veidi internetā ir pārāk brīvi pieejami. Reģistrā ir 17 miljoni dokumentu.
Kādi dati varētu tikt slēgti
Pae skaidro, ka dažkārt personas datu aizsardzības dēļ būtu lietderīgi atsevišķas datu kategorijas pilnībā izņemt no publiskas pieejamības un ļaut tiem piekļūt tikai ar likumīgu interesi. Kā piemērus viņa min dzīvokļu īpašnieku biedrību sapulču protokolus un citus dokumentus ar lielu personas datu apjomu.
Analīze neskars ārzemnieku personas kodus. Igaunijas personas kodi paliks publiski pieejami, jo uz tiem balstīti daudzi pakalpojumi. Savukārt ārzemnieku kodiem dažādās Eiropas Savienības valstīs ir atšķirīga nozīme, un noteikums par to slēpšanu jau ir Rīgikogu, Igaunijas parlamenta, izskatāmā likumprojektā.
Neierobežots piekļuves termiņš
Vēl viena problēma ir datu pieejamība bez laika ierobežojuma. Ja cilvēks vairs nav uzņēmuma valdes loceklis, reģistrā joprojām redzams, ka viņš tāds ir bijis. Tas ļauj darījumu partneriem pārbaudīt, ar ko sadarbojas. Pae uzsver, ka reģistra mērķis nav izpaust personas datus, bet nodrošināt informāciju par tirgus dalībniekiem.
Viņa atzīst, ka gadījumi, kad datu aizsardzība pārsver caurspīdīgumu, ir ļoti reti. Tomēr var jautāt, vai 30 gadus veciem datiem jābūt pieejamiem tāpat kā aktuālajiem. Daudzi iesniegumi nāk no cilvēkiem, kas joprojām figurē kā bijušie valdes locekļi vai likvidatori uzņēmumos, kuri izslēgti no reģistra pirms 20 gadiem.
Datu aizsardzības inspekcija ministriju kritizējusi vairākkārt, tāpēc jautājums tiek risināts sistemātiski. Ministrija gaida līdzsvarotu risinājumu līdz gada beigām, pēc tam sabiedrība varēs plašāk apspriest, kāda būtu daļas datu slēgšanas cena.


