Lietuvā izplatīta mākslīgā intelekta radīta viltus ziņa par ukraiņu valodu kā otro valsts valodu

Lietuvas sociālajos tīklos izplatās viltus ziņa, ka valsts prezidents Gitans Nausēda un ārlietu ministrs Kēstutis Budris neizslēdz ukraiņu valodas kļūšanu par otro valsts valodu un tās ieviešanu kā obligātu mācību priekšmetu skolās. Kā liecina Lietuvas ziņu portāla "Delfi.lt" izpēte, materiāls veidots ar mākslīgā intelekta rīkiem, un neviens no politiķiem šādu ideju publiski nav izteicis.

Kā viltojums atklāts

Sociālajos tīklos izplatītajā attēlā mēģināts atdarināt ziņu portāla "15min" rakstu. Medijs norāda, ka vīrietis, kurš blakus prezidentam attēlots kā it kā ārlietu ministrs, nemaz nelīdzinās Budrim. Attēlā redzama arī iestrādāta ciparu ūdenszīme.

"Delfi.lt" fotogrāfiju pārbaudīja uzņēmuma "OpenAI" rīkā, kas paredzēts šī uzņēmuma produktu radīto viltojumu atpazīšanai. Rīks atklāja ar neapbruņotu aci neredzamu digitālo ūdenszīmi, kas norāda, ka attēls radīts ar "OpenAI" produktiem. Portāla "15min" rakstu meklētājā šāda raksta nav, tātad tas nekad nav publicēts. Ne Nausēda, ne Budris nav publiski runājuši par otras valsts valodas ieviešanu Lietuvā.

Dezinformācija par Ukrainu

Dezinformācija par Ukrainu ir viena no biežākajām viltus ziņu tēmām kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī. Augusta beigās "Delfi" publicēja faktu pārbaudi par Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāta Jurija Kļepakova (partija "Stabilitātei!") ierakstu vietnē "TikTok", kurā viņš apgalvoja, ka Ukrainas sievietēm ES jāpierāda, ka nav pakļautas militārajam dienestam, citādi tām esot jādodas karot. Šis apgalvojums neatbilda patiesībai.

Uz Ukrainu vērstie naratīvi bieži sagroza datus par ārvalstu palīdzības apjomu un ziedojumu izmantošanu, un Krievijas propaganda izplata nepamatotus mītus par Ukrainas armiju, piemēram, par orgānu tirdzniecību. Šā gada pavasarī pēc Ukrainas dronu ielidošanas Latvijā Krievija izplatīja apgalvojumu, ka Latvija esot atvērusi gaisa telpu Ukrainas triecieniem. Nacionālās drošības padome 20. maijā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadībā šos apgalvojumus noraidīja un aicināja iedzīvotājus kritiski vērtēt informācijas avotus.