Igaunijas valdība noraida degvielas akcīzes nodokļa samazināšanu

Igaunijas valdība 28. oktobrī nolēma neatbalstīt trīs opozīcijas partiju iesniegtos likumprojektus, kas paredz samazināt degvielas akcīzes nodokli. Valdības argumentus tagad atklāj Igaunijas finanšu ministra Jürgena Ligi (Reformu partija) sarakste ar parlamentu Riigikogu un Valsts kanceleju. Finanšu ministrija norāda, ka valsts budžeta ieņēmumi samazinātos būtiski, bet degvielas cenu kritums būtu neliels.

Kādi priekšlikumi iesniegti

Visplašāko projektu iesniegusi partijas EKRE frakcija. Tā prasa benzīna, dīzeļdegvielas, gāzes un apkures kurināmā akcīzi samazināt līdz Eiropas Savienības pieļautajam minimumam, kā arī akcīzes precēm piemērot pazeminātu 9 % pievienotās vērtības nodokļa likmi. Ministrija lēš, ka 2027. gadā budžets zaudētu 292,1 miljonu eiro, bet, ja zemākās likmes darbotos līdz 2030. gada beigām, zaudējumi varētu sasniegt 1,436 miljardus eiro.

Divi citi projekti, ko iesniegusi partijas Isamaa frakcija un Sociāldemokrātiskā partija kopā ar vairākiem deputātiem, paredz uz sešiem mēnešiem samazināt dīzeļdegvielas akcīzi līdz ES minimumam – 330 eiro par 1000 litriem. Tas budžetam izmaksātu 51,6 miljonus eiro: 14,9 miljonus 2026. gadā un 36,7 miljonus 2027. gadā.

Ministrijas iebildumi

Ministrija uzskata, ka nodokļa samazinājums cenas patērētājiem mazinātu tikai par aptuveni 0,085 eiro litrā, un līdz patērētājiem nonāktu ap 70 % no iespējamā ieguvuma. Kā piemēru Ligi min Latviju, kas 2026. gadā īslaicīgi samazināja dīzeļdegvielas un benzīna akcīzi. Latvijas konkurences iestādes analīze rāda, ka pēc dīzeļdegvielas akcīzes samazinājuma aprīlī cenas vidēji krita par 0,0495 eiro litrā, kamēr maksimāli iespējamais kritums bija 0,086 eiro, tātad patērētāji saņēma ap 58 % no iespējamā ieguvuma. Eiropas Komisijas dati liecina, ka līdz oktobrim starpība starp dīzeļdegvielas cenām Igaunijā un Latvijā būtiski nav sarukusi.

Ligi skaidro, ka cenu kāpumu galvenokārt izraisījis piedāvājuma samazinājums Hormuza šauruma konflikta dēļ, nevis nodokļi. Pēc viņa teiktā, akcīzes likmes šogad nav mainījušās, jo 1. maijā plānotais akcīzes pieaugums tika atcelts, bet pievienotās vērtības nodoklis cenu palielinājis par 0,14 eiro. Tātad piektā daļa cenu kāpuma nāk no PVN, bet 80 % – no pasaules tirgus cenām.

Ministrija piedāvā ierobežotos budžeta līdzekļus novirzīt mērķtiecīgam atbalstam neaizsargātākajām mājsaimniecībām un nozarēm. Tā arī norāda uz EKRE projekta juridiskiem un tehniskiem trūkumiem: nav pilnīga likumu grozījumu teksta un ietekmes novērtējuma, bet pazeminātā PVN likme degvielai, izņemot dabasgāzi, būtu pretrunā ES direktīvām.

Septembra beigās vairākas Igaunijas transporta un loģistikas nozares apvienības lūdza finanšu ministriju uz laiku samazināt degvielas nodokļus. Tās norādīja, ka Igaunija benzīna akcīzes ziņā ir astotajā vietā, bet dīzeļdegvielas akcīzes ziņā – desmitajā vietā starp 27 ES dalībvalstīm.