Kanabisa terpēni – jauna iespēja mazināt hroniskas sāpes bez psihoaktīvās iedarbības

Arizonas Universitātes Veselības zinātņu centra pētnieki identificējuši no Cannabis sativa auga iegūtus savienojumus, kas varētu pavērt jaunu ceļu fibromialģijas un pēcoperācijas sāpju ārstēšanā. Atzinumi, kas publicēti žurnālā Pharmacological Reports, papildina aizvien pieaugošos pierādījumus, ka noteiktas no kanabisa iegūtas molekulas spēj mazināt hroniskas sāpes, neradot psihoaktīvās blakusparādības, kas saistītas ar THC.

Pētījuma pamatā ir Džona Streičera (John Streicher) laboratorijas iepriekšējie darbi, kuros atklāts, ka terpēni var mazināt sāpes iekaisuma un ķīmijterapijas izraisītu nervu bojājumu modeļos. Streičers, kurš ir Arizonas Universitātes Medicīnas koledžas Farmakoloģijas nodaļas profesors, skaidro: “Mūsu pētījumi rāda, ka terpēni nav laba izvēle akūtu sāpju mazināšanai, piemēram, ja uzsit pirkstu vai pieskaras karstai plītij; taču hronisku vai patoloģisku sāpju gadījumā mēs novērojam ievērojamu sāpju samazināšanos.” Šis ir pirmais pētījums, kas novērtē terpēnu iedarbību fibromialģijas un pēcoperācijas sāpju preklīniskajos modeļos.

Terpēni ir dabīgi savienojumi, kas atbildīgi par daudzu augu smaržu un garšu. Atšķirībā no tetrahidrokanabinola (THC) tie nerada psihoaktīvu efektu, tāpēc tie ir pievilcīgs pētījumu objekts jaunu sāpju ārstēšanas veidu meklējumos. Pētījumā tika pārbaudīti četri Cannabis sativa bieži sastopami terpēni: geraniols, linalools, beta-kariofilēns un alfa-humulēns. Visi četri pelēm fibromialģijas un pēcoperācijas sāpju modeļos uzrādīja ievērojamu pretsāpju efektu, visspēcīgāko – geraniols, kam sekoja linalools, beta-kariofilēns un alfa-humulēns.

Fibromialģija ir viena no grūtāk ārstējamajām hronisko sāpju slimībām. Tā skar muskuļus un mīkstos audus visā ķermenī; saskaņā ar 2023. gadā publicētu pētījumu Healthcare (Basel) tā skar līdz 5% pasaules iedzīvotāju. Amerikas Savienotajās Valstīs vien aptuveni 4 miljoniem pieaugušo ir fibromialģija, un sievietes cieš biežāk nekā vīrieši. Streičers norāda: “Fibromialģijas gadījumā nav daudz saprašanas par to, kas ir sāpju stāvoklis, un nav daudz labu ārstēšanas iespēju. Mūsu atklājumi liecina, ka terpēni varētu būt dzīvotspējīgs ārstēšanas variants fibromialģijas sāpēm, kas potenciāli varētu lielā mērā ietekmēt un palīdzēt nepietiekami ārstētai populācijai.”

Pētnieki arī pētīja, vai terpēni var palīdzēt pēc operācijām. Pēcoperācijas sāpes ir starpstāvoklis starp akūtām un hroniskām sāpēm; tās parasti ir īslaicīgas, bet operācija izraisa iekaisumu un paaugstinātu jutību sāpju ceļos. “Opioīdi labi kontrolē pēcoperācijas sāpes, bet tie var izraisīt aizcietējumus, kas palielina pēcoperācijas komplikāciju risku, piemēram, saaugumus,” saka Streičers. “Mēs vienmēr meklējam labākas iespējas, un šis pētījums liek domāt, ka terpēni varētu būt jauns terapeitisks līdzeklis pēcoperācijas sāpēm.” Saskaņā ar 2020. gadā International Journal of Surgery publicētu pētījumu, visā pasaulē katru gadu tiek veiktas aptuveni 310 miljoni lielu ķirurģisku operāciju, kas uzsver drošāku un efektīvāku sāpju pārvaldības iespēju nepieciešamību.

Pētnieki atklāja, ka terpēni iedarbojas caur iepriekš identificēto bioloģisko ceļu – adenozīna A2a receptoru, uz kuru iedarbojas arī kofeīns. Tas liecina, ka terpēniem var būt arī sedatīvas īpašības, kas jāpēta tālāk. Pētījuma līdzautori ir Kalebs Sīkinss (Caleb Seekins), Alisa Velborna (Alyssa Welborn) un Abigeila Švarca (Abigail Schwarz). Pētījumu finansēja Nacionālie veselības institūti.