Kāpēc rūgts gurķis var būt bīstams veselībai

Gurķi ir viens no populārākajiem vasaras dārzeņiem, tomēr pirms to izmantošanas salātos vai marinēšanai ieteicams pievērst uzmanību garšai. Izteikta rūgtuma gadījumā dārzenis var nebūt drošs uzturam.

Kas ir kukurbitacīni

Kukurbitacīni ir dabiskas vielas, kas veidojas ķirbju dzimtas augos — gurķos, cukīni, ķirbjos un citos līdzīgos dārzeņos. Augiem tās kalpo kā dabiska aizsardzība pret kaitēkļiem un nelabvēlīgiem vides apstākļiem. Parasti šo vielu daudzums gurķos ir niecīgs, taču noteiktos gadījumos tas var ievērojami pieaugt, padarot dārzeni izteikti rūgtu.

Rūgtums kā brīdinājuma signāls

Eksperti iesaka pirms ēšanas nogaršot nelielu gurķa gabaliņu — tam vajadzētu būt maigam un svaigam pēc garšas. Ja gurķis ir manāmi rūgts, to nevajadzētu ēst un dārzenis būtu jāizmet. Tas pats attiecas arī uz cukīni, ķirbjiem un citiem šīs dzimtas dārzeņiem.

Svarīgi zināt, ka augsts kukurbitacīnu līmenis nepazūd, gurķi mazgājot, gatavojot vai marinējot, tāpēc vienīgais drošais risinājums ir neparasti rūgtu dārzeni neēst. Turklāt rūgtums ne vienmēr nozīmē, ka gurķis ir vecs vai bojāts — tas var būt saistīts arī ar apstākļiem, kādos augs audzis.

Iespējamie simptomi

Saindēšanās ar lielu kukurbitacīnu daudzumu notiek reti, tomēr var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, caureju, vēdera sāpes un krampjus. Smagākos gadījumos iespējamas arī nopietnākas veselības problēmas.