Kiberdrošības eksperts brīdina par jaunu nekustamā īpašuma krāpšanas shēmu
TV24 raidījumā kiberdrošības blogeris Elviss Strazdiņš stāstīja par gadījumu, kad sieviete pārdevusi dzīvokli, pēc tam apgalvojusi, ka tikusi apkrāpta, un dzīvoklim ticis uzlikts arests, atstājot pircēju sarežģītā situācijā. Viņš norādīja, ka policija nav reaģējusi uz iedzīvotāju iepriekš sniegto informāciju par shēmu.
Raidījumā “Uz līnijas” TV24 programmētājs un kiberdrošības blogeris Elviss Strazdiņš pastāstīja par krāpšanas gadījumu nekustamā īpašuma tirgū, kad dzīvokļa pircējs pēc darījuma nonācis nopietnās problēmās.
Pēc Strazdiņa teiktā, sieviete piedāvājusi pārdot dzīvokli, tika parakstīts pirkuma līgums, un puses šo darījumu apstiprinājušas pie notāra. Tomēr notāra klātbūtne, kā skaidroja eksperts, negarantē pilnīgu drošību — notārs apliecina vien to, ka paraksts ir īsts un cilvēks parakstījis dokumentu bez piespiešanas.
Pircējs paliek bez risinājuma
Pēc darījuma pabeigšanas sieviete apgalvojusi, ka patiesībā nemaz nav vēlējusies dzīvokli pārdot un ka viņa esot tikusi apkrāpta. Nepilnus divus mēnešus vēlāk dzīvoklim tika uzlikts arests. Strazdiņš skaidroja, ka šādā situācijā jaunais īpašnieks nonāk īpaši neizdevīgā stāvoklī — bijušo iemītnieku no arestēta īpašuma izlikt nevar, taču pircējam tik un tā jāturpina maksāt nekustamā īpašuma nodoklis.
Eksperts arī brīdināja, ka pircējam nekādā gadījumā nevajadzētu pašam mēģināt risināt konfliktu ar bijušo īpašnieku vai to izlikt — tas var situāciju vēl vairāk saasināt, un jautājums tik un tā jārisina tiesā. Viņš atgādināja, ka Latvijā jau bijis līdzīgs precedents, kad dzīvoklis pēc šādas shēmas atgriezies pie iepriekšējā īpašnieka, un arī šajā gadījumā notikumi virzoties uz līdzīgu iznākumu.
Policija informāciju ignorējusi
Strazdiņš norādīja uz būtisku nianses — iedzīvotāji, kuri jau bija sapratuši shēmas principu un saņēmuši informāciju no citiem cietušajiem, esot vērsušies policijā ar konkrētām adresēm, taču policija atteikusies uzsākt lietu. Pēc pāris nedēļām šie dzīvokļi tiešām tika pārdoti, un cietušajiem sāka zvanīt citi cilvēki ar līdzīgu pieredzi — arestētiem dzīvokļiem un draudošu tiesāšanos.
Eksperts uzsvēra, ka daļu šādu gadījumu varētu novērst jau agrīnā stadijā, taču tas ne vienmēr izdodas, ja atbildīgās iestādes uz signāliem nereaģē. Viņš ieteica cilvēkiem būt piesardzīgiem, ja kāds zvana, uzdodoties, piemēram, par pārdevēja radinieku, un pārbaudīt identitāti, lūdzot nosaukt konkrētu informāciju par apkārtni, ko īstam tuviniekam vajadzētu zināt.
/nginx/o/2026/08/19/17857815t1hf5b3.jpg)
