KNAB saskata interešu konfliktu neatkarīgu institūciju vadītāju vēlēšanās, Satversmes tiesa nepiekrīt
KNAB uzskata, ka neatkarīgu institūciju vadītāji, balsojot paši par savu ievēlēšanu, nonāk interešu konfliktā, un jau piemērojis sodus NEPLP vadībai, kā arī pārbauda Satversmes tiesas priekšsēdētājas vēlēšanas. Tiesu vara KNAB vērtējumu asi noraida.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir konstatējis, ka neatkarīgu valsts institūciju vadītāju vēlēšanās var rasties interešu konflikts, ja kandidāti balso paši par savu ievēlēšanu, liecina TV3 raidījuma "Nekā personīga" apkopotā informācija.
Likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā aizliedz amatpersonai lemt jautājumos, kuros tā ir personiski vai mantiski ieinteresēta. Izņēmums attiecas uz Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem un pašvaldību domju deputātiem, bet neatkarīgās institūcijas šajā izņēmumā nav iekļautas.
Sods NEPLP vadībai
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) piecus locekļus ievēl Saeima, un no sava vidus viņi izvēlas priekšsēdētāju un vietnieku. Vasarā, kad amatu atstāja iepriekšējais priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, balsis par jauno vadību sadalījās tā, ka bez kandidāšu pašu balsojuma lēmums nebūtu pieņemts. KNAB par likuma pārkāpumu abām amatpersonām piemēroja 500 eiro sodu, argumentējot, ka, balsojot par sevi, kandidāts vienlaikus balso arī par sev paredzēto lielāko algu. Sodītās amatpersonas ar to nepiekrīt un lēmumu pārsūdzējušas, uzsverot, ka balsojums attiecas uz pienākumiem, nevis atalgojumu.
KNAB gan atzīst izņēmuma situācijas — kad institūcijā ir pārāk maz locekļu, lai priekšsēdētāju ievēlētu bez kandidāta paša balss, kā tas bija Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, kur strādāja tikai divas locekles.
Pārbauda arī Satversmes tiesu
KNAB sācis arī administratīvā pārkāpuma procesu pret Satversmes tiesas vadību saistībā ar priekšsēdētājas un vietnieces vēlēšanām pirms diviem gadiem, kur balsojums notiek aizklāti. Tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina KNAB nostāju nosaukusi par kļūdainu un absurdu, brīdinot, ka tā apdraud aizklātu vēlēšanu jēgu un tiesnešu neatkarību. Arī Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda uz atšķirību starp vienpersonisku lēmumu par sevi un koleģiālu institūcijas lēmumu.
KNAB Administratīvi procesuālo izmeklēšanu pārvaldes vadītājs Andris Donskis paziņojis, ka birojs problēmas savā rīcībā nesaskata un lēmumus mainīt neplāno. Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns Saeimā iesniedzis grozījumus, kas paredzēti neskaidrību novēršanai par amatpersonu balsojumiem par savas institūcijas vadību.
