Kremļa propaganda par Baltiju: vāja un bīstama vienlaikus
Krievijas propaganda attēlo Baltijas valstis vienlaicīgi kā vājas un bīstamas, izmantojot pretrunīgus naratīvus, ko pastiprina pēdējo mēnešu drošības incidenti un sabiedrības bailes.
Krievijas propagandā Baltija pastāv divās realitātēs: vienā tā ir maza, atkarīga un “izmirusi” teritorija ar brūkošu ekonomiku un rusofobiju, otrā – bīstams NATO placdarms, kas apdraud Krieviju. Šī pretruna nav kļūda, bet apzināta metode – propagandai nav vajadzīga loģiska konsekvence, bet gan emocijas – bailes, dusmas, aizvainojums.
Pēdējie mēneši šiem naratīviem devuši jaunu fonu: dronu incidenti, gaisa trauksmes, elektroapgādes pārrāvumi un politiskā spriedze. Reāli notikumi tiek savirknēti sazvērestības teorijās, un propaganda piedāvā gatavu skaidrojumu – Baltija provocē, NATO izmanto, Krievija brīdina.
Šīs tēmas analizētas LETA raidieraksta “Kas tas vispār bija?!” rubrikā “Aiz priekškara”, kurā piedalās žurnālisti un pētnieki. Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktora vietniece Elīna Rubļevska norāda, ka Baltija Kremļa naratīvos ir īpašs NATO simbols – tā ir tuvākais punkts, ko Kremlis var izmantot, lai kritizētu aliansi. Savukārt dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs skaidro, ka Krievijai nepieciešams attaisnot savu režīmu, tāpēc tiek stāstīts par rusofobiju un “aizstāvību” pret krievvalodīgajiem.
Viens no noturīgākajiem naratīviem ir stāsts par krievvalodīgo apspiešanu Baltijā. Rubļevska uzsver, ka tas “nekur nav pazudis” un tiek aktivizēts oportūnistiski, piemēram, saistībā ar Krievijas pilsoņu uzturēšanās jautājumiem. Sociālajos medijos šie stāsti darbojas īpaši labi, ja tie tiek personificēti – konkrēts cilvēks ar vārdu un uzvārdu atstāj lielāku iespaidu nekā likuma normas.
Propaganda pieķeras esošajām sāpēm. Hiršs atgādina, ka cilvēki, kuri jūtas atstumti vai kuriem ir slikti ekonomiskie apstākļi, ir uzņēmīgāki pret šiem vēstījumiem. Tāpēc dezinformācijas apkarošana nevar aprobežoties tikai ar faktu pārbaudi – jārisina arī uzticēšanās un sociālās problēmas.
Rubļevska piebilst, ka ar sausu patiesību vien nepietiek, jo mūsdienu propaganda izmanto reālus faktus, tos sagrozot. Tai nepieciešama emocionāla atbilde. Turklāt Kremļa vēstījumi pārceļas uz jaunām platformām – YouTube, Telegram, sociālajiem medijiem – un tiek pielāgoti dažādām auditorijām, arī latviešvalodīgajiem.
Dronu incidenti ir spilgts piemērs, kā reāla drošības problēma tiek izmantota propagandā. Sociālajos medijos tiek izplatītas kartes, kas it kā pierāda, ka Ukrainas droni lido caur Baltiju, radot šaubas par Latvijas atbalstu Ukrainai. Šādi stāsti iedarbojas uz plašāku auditoriju un prasa skaidrojumu, kas ietver ne tikai faktus, bet arī emocionālu pieeju.
