Makrons: pierunājis Trampu neaizliegt dīzeļdegvielas eksportu

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien paziņoja, ka intervijā primetaimā stāstījis, kā personīgi pierunājis ASV prezidentu Donaldu Trampu atmest ideju par 90 dienu dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, ko apsvēra Baltais nams. Pēc Makrona teiktā, šāds lēmums kaitētu ne tikai pārējai pasaulei, bet arī pašas ASV ekonomikai, un to apstiprinātu gan eksperti, gan amerikāņu naftas pārstrādes uzņēmumi.

ASV pašlaik ir pasaulē lielākā dīzeļdegvielas eksportētāja, liecina uzņēmuma ClearView Energy dati. Šīs piegādes izzušana no globālā tirgus radītu plašas sekas, jo konflikts Tuvajos Austrumos jau tāpat ir satricinājis pasaules enerģijas tirdzniecību. Makrons norādīja, ka par karu reģionā nākas maksāt visiem.

Eiropa paļaujas uz ASV piegādēm

Pēdējos mēnešos Eiropas Savienība ir palielinājusi dīzeļdegvielas iepirkumus no ASV, lai kompensētu piegāžu zudumu, ko rada apgrūtināta kustība caur Hormuza šaurumu. Šobrīd vairāk nekā puse no visa ES importētā dīzeļdegvielas apjoma nāk no otras Atlantijas okeāna puses.

Makrons pagājušajā nedēļā paziņoja par plāniem vadīt G7 sanāksmi, kurā tiktu izskatīta iespēja atbrīvot stratēģiskās naftas rezerves, kā arī risinājis sarunas ar ogļūdeņražus eksportējošo valstu līderiem, lai nodrošinātu piegādes no alternatīviem avotiem. Interviijā viņš arī atklāja, ka Francija izvietos militārpersonas, lai palīdzētu aizsargāt Saūda Arābijas ostas pilsētu Janbu, no kuras katru dienu tiek nosūtīti vairāk nekā 5 miljoni naftas barelu un kura nesen bija cietusi no Irānas atbalstīto Jemenas hutu uzbrukuma.

Makrons vairākkārt mēģinājis pārliecināt Briseli mīkstināt ES prasības par degvielas sastāvu un metāna emisijām, lai savaldītu straujo enerģijas cenu kāpumu, bet līdz šim šie centieni nav devuši rezultātus — dīzeļdegvielas cenas Francijā un pārējā Eiropā šonedēļ sasniegušas rekordaugstu līmeni. Francijas valdība šonedēļ paziņojusi par 450 miljonu eiro piešķiršanu, lai līdz gada beigām pagarinātu martā ieviestos degvielas subsīdiju pasākumus.

Valstij tomēr ir maz fiskālās telpas papildu atbalstam, ņemot vērā vāju ekonomikas izaugsmi, ilgstoši augstu budžeta deficītu un lielu valsts parādu. Premjerministrs Sebastiāns Lekorī pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valdība piedāvās 54 miljardu eiro apjoma budžeta samazinājumu, lai ierobežotu deficītu.