Mančestras katedrāles kristību ieraksts atklāj melnādaino mančestriešu dzīvi Džordžijas laikmetā

Mančestras katedrāles draudzes reģistros nejauši atklāts ieraksts par 14 gadus vecas verdzinātas meitenes, vārdā Indiana Mundi, kristībām 1798. gada 26. decembrī sniedz retu ieskatu melnādaino mančestriešu dzīvē Džordžijas laikmeta Anglijā. Ierakstā teikts, ka Indiana ir "nēģeru meitene no Kongo Āfrikas piekrastē", kas nodota kādam Patonam Sentkitsā un pēc tam nodota arhitektam Patonam, kurš viņu kristīja.

Pētniece Ketija Hērsta (Cathy Hirst) atklāja šo ierakstu, strādājot ar 18. gadsimta dokumentiem. Viņa norāda, ka Indiana, visticamāk, kalpoja par kalponi Patonu mājsaimniecībā, jo melnādainie kalpi tolaik bija statusa simbols. Arī eksotiskie vārdi bija modē – Mundi latīņu valodā nozīmē "no pasaules" un, iespējams, to izvēlējušies Patoni.

Kembridžas universitātes akadēmiķis Maliks Al Nasirs (Malik Al Nasir) skaidro, ka kristības verdzības laikā bija politiski un garīgi nozīmīgas. Britu kolonijās kristības aktīvi neveicināja, jo plantāciju īpašnieki baidījās, ka kristīgā mācība, īpaši stāsti par Mozu, veicinās lasītprasmi un pretestību. Pastāvēja arī uzskats, ka kristības piešķir juridisku brīvību.

Līdzīga argumentācija bija izšķiroša abolicionistu kustībā. 1771. gadā Londonā verdzināts melnādains vīrietis Džeimss Somerets (James Somerset) tika kristīts un pēc tam atteicās strādāt. Tiesas prāvā Somerets pret Stjuartu tiesnesis nolēma, ka nevienam kungam nav tiesību ar spēku aizturēt verdzinātu personu, lai to transportētu un pārdotu ārzemēs. Lai arī lēmums bija šaurs, tas atklāja, ka Anglijā nav likuma, kas atļautu verdzību.

Mančestras katedrālē tiks uzstādīts memoriāls Indianai un citiem verdzinātajiem, ko finansēs Heritage Lottery. Tas tiks atklāts Klārksona dienā, 28. oktobrī, kad katedrāle ik gadu atzīmē cīņu pret verdzības mantojumu. Abolicionists Tomass Klārksons (Thomas Clarkson) 1787. gadā Mančestras katedrālē teica sprediķi, redzot lielu melnādaino cilvēku pūli ap kanceli. Viņa vizīte bija nozīmīgs brīdis, un 10 500 mančestriešu parakstīja petīciju pret verdzību.

Neskatoties uz to, verdzināto juridiskais statuss Anglijā joprojām bija strīdīgs, un daudzi, kas centās iegūt brīvību, tika noķerti un deportēti. Transatlantiskā verdzināto cilvēku tirdzniecība turpinājās līdz 1807. gadam. Katedrāles pētniece Hērsta uzsver, ka iestādei ir jārisina šī vēsture, ne tikai jāsvin abolicionisma nozīme.