Natto un veselība: ko pētījumi liecina par japāņu fermentēto sojas pupiņu saistību ar sirdi un ilgmūžību
Japāņu tradicionālais produkts natto, kas gatavots no fermentētām sojas pupiņām, pētījumos saistīts ar mazāku nāves risku no sirds un asinsvadu slimībām. Zinātnieki gan uzsver, ka tie ir novērojumu pētījumi un ilgmūžību nenodrošina neviens atsevišķs produkts.
Natto – Japānā vairāk nekā tūkstoš gadu ēstas fermentētas sojas pupiņas – pēdējā laikā piesaista zinātnieku uzmanību, jo vairāki pētījumi to saista ar labāku sirds un asinsvadu veselību un ilgāku mūžu. Par to raksta Ungārijas izdevums “Magyar Mezőgazdaság”. Pētnieki gan norāda, ka pierādīta ir tikai saistība, nevis cēloņsakarība.
Kas ir natto
Produktu gatavo no vārītām sojas pupiņām, tās fermentējot ar baktēriju Bacillus subtilis var. natto. Procesā mainās garša un tekstūra, kā arī veidojas bioloģiski aktīvas vielas. Smarža ir specifiska, bet konsistence – staipīga un gļotaina, tāpēc produkts patīk ne visiem. Tomēr pieprasījums ārpus Japānas aug: 2025. gadā valsts eksportēja 5248 tonnas natto, gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2017. gadā. Lielākie pircēji ir Ķīna un ASV.
Uzturvērtība
Aptuveni 50 gramu porcija satur 8,3 g olbaltumvielu, 4,8 g šķiedrvielu, 50 mg magnija un 330 mg kālija. Īpaši daudz tajā ir K2 vitamīna formas menahinona-7 (MK-7). K vitamīns vajadzīgs asins recēšanai, bet K2 palīdz aktivizēt olbaltumvielas, kas iesaistītas kalcija nonākšanā kaulaudos. Sešu pētījumu metaanalīze liecina, ka regulāra natto lietošana var uzlabot K vitamīna nodrošinājumu un dažus kaulu vielmaiņas rādītājus, taču nav pierādīts, ka tas pasargā no kaulu lūzumiem.
Sirds un mirstības risks
Žurnālā “American Journal of Clinical Nutrition” publicētā pētījumā analizēja gandrīz 30 000 cilvēku datus. Tiem, kas natto ēda visvairāk, bija mazāka iespēja nomirt no sirds un asinsvadu slimībām nekā tiem, kas to lietoja visretāk. Žurnālā “BMJ” 2020. gadā publicētā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 92 000 pieaugušo, regulāriem fermentētu sojas produktu lietotājiem kopējais mirstības risks bija aptuveni par 10–11% zemāks.
Ierobežojumi
Tie ir novērojumu pētījumi, kas neapliecina, ka natto ir ilgāka mūža cēlonis. Dzīves ilgumu ietekmē arī kopējais uzturs, fiziskās aktivitātes, ģenētika, dzīvesveids un veselības aprūpes pieejamība. Ilgstošā Hārvarda universitātes pētījumā secināts, ka būtiska nozīme ir arī ciešām attiecībām ar tuviniekiem.
