Noslēpumains objekts kosmosā: vai tas varētu būt pirms 40 gadiem pazudis padomju zonde?
Netālu no Zemes lidojošais 11 metru platais objekts 1998 KY26 uzrāda neparastu paātrinājumu, un astrofiziķis Avi Loebs pieļauj, ka tā varētu būt 1988. gadā pazudusī padomju zonde Phobos 1. Citi pētnieki uzskata to par dabisku asteroīdu.
Objekts 1998 KY26, kura platums ir aptuveni 11 metru, šķērso Saules sistēmu netālu no Zemes un uzrāda tā dēvēto negravitācijas paātrinājumu: tā trajektoriju nevar pilnībā izskaidrot ar Saules vai Zemes gravitācijas pievilkšanu. Šī parādība ir radījusi minējumus, ka tā varētu būt gandrīz 40 gadus pazudusī Padomju Savienības kosmosa zonde. Amerikas Savienoto Valstu kosmosa aģentūras NASA vadītājs Džareds Aizekmens (Jared Isaacman) ceturtdien paziņoja, ka aģentūra objektu uzrauga, taču bažām nav pamata: zināmu draudu Zemei nav, un nav pierādījumu par iespējamu sadursmi.
Vai atrasta zonde Phobos 1?
Hārvardas universitātes astrofiziķis Avi Loebs kopā ar kolēģiem Adamu Hibberdu un Adamu Krolu uzskata, ka KY26 varētu būt Phobos 1 — bezpilota padomju kosmosa kuģis, kas palaists 1988. gada 7. jūlijā. Zonde zaudēja sakarus ar Zemi ceļā uz Marsu.
Pētnieki izveidoja vienkāršotu Phobos 1 modeli un salīdzināja, kā tas griežoties atstarotu saules gaismu, ar KY26 novērojumiem. Modelis cieši sakrita ar astoņām atsevišķām novērojumu kopām. KY26 atstaro gandrīz 52 % uz to krītošās saules gaismas un pilnu apgriezienu veic ik pēc 5,35 minūtēm. Loebs un kolēģi uzskata, ka šīs īpašības atbilst hipotēzei par mākslīgu objektu.
Alternatīvi skaidrojumi
Vēl 2023. gada pētījumā izteikta versija, ka KY26 ir „tumšā komēta”, kurā iesprostots ūdens pārvēršas gāzē un rada vilci. Taču astronomi nav konstatējuši komētām raksturīgo gāzes mākoni vai asti.
Cits pētījums secina, ka 1998 KY26 visticamāk ir dehidrēts asteroīds. Tas nozīmētu, ka ūdens ledus nevar būt neparastā paātrinājuma cēlonis, jo temperatūra ir pārāk augsta, lai pietiekams ledus daudzums saglabātos ilgstoši. Cits iespējamais izskaidrojums ir saules starojuma spiediens uz objekta virsmu, kas var nedaudz mainīt trajektoriju. Arī citi novērojumi norāda uz dabisku akmeņainu asteroīdu, nevis veco kosmosa kuģi. Žurnālā Nature Communications 2025. gadā publicētā pētījumā tā diametrs novērtēts tikai 11 metru.
Noslēpumu var atrisināt Japānas zonde
Japānas kosmosa zonde Hayabusa2 pie 1998 KY26 paredzēta 2031. gada jūlijā un izpētīs to tuvplānā. Tā būs pirmā misija, kas tieši pētīs tik niecīga izmēra asteroīdu. Uzņēmumi un mērījumi varētu parādīt, vai objekts ir dabisks akmeņains ķermenis vai tomēr kas mākslīgs. Līdz tam Loeba ideja paliek neapstiprināta teorija. Astrofiziķis pat pajokojis, ka Hayabusa2 kameras varētu atklāt nevis ledus bluķi, bet uzrakstu „Made in the U.S.S.R.”.
