Pērnavas skolotājs, kas pats audzina bērnu, saprot ukraiņu skolēnu ilgas pēc tēviem
Igaunijas pilsētas Pērnavas Tammsaares skolas 2. klases skolotājs Tarmo Tõnismanns norāda, ka vientuļā tēva pieredze palīdz saprast ukraiņu bērnus, kuru tēvi kara dēļ ir šķirti no ģimenēm. Tēva dienas atzīmēšana klasē ir sarežģīta tēma.
Pērnavas Tammsaares skolas (Igaunija) otrās klases skolotājs Tarmo Tõnismanns stāsta, ka viņa kā vientuļā tēva pieredze palīdz labāk saprast ukraiņu skolēnus, kurus karš šķīris no tēviem. Viņa klasē ir 13 bērni, un lielākā daļa no viņiem ir no Ukrainas. Tēva diena skolā var būt sāpīga tēma gan bērniem, gan pašam skolotājam.
Lielākā daļa skolēnu Igaunijā dzīvo kopā ar mātēm, dažkārt arī ar vecmāmiņām, bet tēvi palikuši Ukrainā vai atrodas citur. Tõnismanns norāda, ka daudzi bērni ilgojas pēc tēviem, tāpēc svētku atzīmēšana ir sarežģīta. „Mēs to kaut kā atzīmēsim,” viņš sacīja. Pēc viņa teiktā, bērni absolūti uzreiz sajūt vecāka prombūtni.
Skolotājs raksturo sevi kā prasīgu pedagogu, kas vēlas veicināt bērnu zinātkāri un mīlestību pret mācīšanos, taču skolēni viņu iesaukuši par savu supervaroni. Klasē strādā arī asistente; bērni jokojot saka, ka viņa ir viņu otrā mamma, bet skolotājs — otrais tētis. Tõnismanns cenšas būt labs paraugs.
Magnētu kolekcija vieno klasi
Daudzi bērni joprojām apgūst igauņu valodu un pierod pie vietējās kultūras. Klasi vieno strauji augoša gandrīz 700 ceļojumu magnētu kolekcija. Ideja radās, kad viens skolēns no ceļojuma atveda magnētu. Tagad, kad kāds atved jaunus, skolotājs izpēta attiecīgās vietas un pastāsta par tām klasei, bet bērni stāsta par vietām, kur paši ir bijuši.
Skolotājs gandrīz nejauši
Tõnismanns par skolotāju kļuva gandrīz nejauši. Viņš piekrita aizvietot kolēģi vienu dienu, lai gan viņam nebija ne pedagoga izglītības, ne kvalifikācijas. Vēlāk skolas direktors viņu uzaicināja atgriezties. „Tā nu es aizgāju un palikšu skolā,” viņš atcerējās, piebilstot, ka tas ilgst jau 14 gadus.
Arpus klases viņš strādā Igaunijas Futbola savienībā (EJL), nodarbojas ar sportu un vada nelielu sporta klubu. Tomēr nekas neaizstāj darbu ar otrklasniekiem. „Noteikti ir labāk apmaksāti darbi, bet cik cilvēku var teikt, ka katru dienu uz darbu dodas priecīgi un dara to, ko patiesi mīl?” viņš sacīja.
