Pēteris Apinis skaidro, kā mitohondriju bojājumi veicina hronisku nogurumu
Mediķis Pēteris Apinis stāsta par mitohondriju lomu enerģijas ražošanā un hroniskā noguruma veidošanās mehānismiem, kā arī par ikdienas paradumiem, kas šīs šūnu struktūras apdraud.
Ārsts Pēteris Apinis rakstā skaidro hroniska noguruma saistību ar mitohondriju darbību. Viņš norāda, ka nogurums ir viena no biežākajām pacientu sūdzībām, un tas skar ne tikai atsevišķus cilvēkus, bet arī sabiedrību kopumā. Pirms šo stāvokli attiecināt uz enerģijas ražošanu šūnās, svarīgi izslēgt citas slimības, piemēram, vēzi, anēmiju, hipotireozi, diabētu un hroniskas plaušu slimības.
Mitohondriji ir struktūras katrā cilvēka šūnā, kas darbojas kā baterijas – tās pārvērš pārtiku un skābekli enerģijā. Šūnām, kurām nepieciešams vairāk enerģijas, piemēram, sirds muskulim un aknām, ir arī lielāks mitohondriju skaits. Šiem organoīdiem ir divas membrānas, un to iekšējā membrāna veido krokas, palielinot reakciju virsmu. Mitohondrijiem ir sava DNS, ko bērns manto tikai no mātes.
Papildus enerģijas ražošanai mitohondriji piedalās šūnu dzīves ciklā un signalizē par bojātu vai vecu šūnu nāvi jeb apoptozi. Ja mitohondriji strādā efektīvi, cilvēks jūtas enerģisks; to bojājumi saistīti ar pastāvīgu nogurumu, novecošanos un tādām kaitēm kā Alcheimera slimība.
Apinis atgādina, ka mūsdienu dzīvesveids mitohondrijus apdraud. Sadzīves ķīmija, medikamenti, toksīni un vīrusi veicina to bojāšanos. Piemēram, Covid-19 infekcijas laikā mitohondriji tiek masīvi bojāti, kas var izraisīt ilgstošu nogurumu, muskuļu vājumu un smadzeņu miglu. Vīrusi kā parazīti izmanto šūnas resursus, mainot mitohondriju darbību, un daži pat bloķē apoptozi, lai pagarinātu savu vairošanos.
Problēmu pastiprina mazkustīgs dzīvesveids. Regulāras fiziskās aktivitātes kalpo kā veselīgs stress, kas uztur mitohondrijus labā formā. Savukārt uzturs ar augstu cukura un apstrādātu ogļhidrātu saturu veicina insulīna rezistenci un liedz šūnām nepieciešamo glikozi. Tāpat kaitīga ir pārmērīga medikamentu lietošana, hronisks stress, slikta zarnu mikrobiota un vides toksīni.
Uzturā būtiski ir B grupas vitamīni, K un C vitamīns. Apinis uzsver, ka uztura bagātinātāji paši par sevi nespēj atjaunot mitohondrijus – labākais vitamīnu avots esot Latvijā audzēti dārzeņi, saknes, zaļumi un augļi. Īpaša loma ir antioksidantam glutationam, ko organisms ražo pats. Tas neitralizē brīvos radikāļus, aizsargā mitohondriju DNS un palīdz atjaunot citus antioksidantus. Tomēr pēc 40–50 gadu vecuma, kā arī stresa, neveselīga uztura un slimību ietekmē glutationa daudzums samazinās, tādējādi palielinot hroniska noguruma risku.
