Pētījums ar pelēm: mākslīgie saldinātāji var ietekmēt vielmaiņu vairākās paaudzēs
Čīles zinātnieku pētījums ar pelēm liecina, ka saldinātāji sukraloze un stēvija maina zarnu mikrobiomu un gēnu aktivitāti, un daļa šo izmaiņu saglabājas nākamajās paaudzēs. Spēcīgākā un noturīgākā ietekme novērota tieši sukralozei.
Čīles Universitātes zinātnieki žurnālā Frontiers in Nutrition publicējuši pētījumu, kurā pētīta divu populāru bezkaloriju saldinātāju — sukralozes un stēvijas — ietekme uz pelēm vairāku paaudžu garumā. Pētījuma vadītāja Dr. Fransiska Konča Selume norāda, ka, neraugoties uz šādu piedevu pieaugošo patēriņu, aptaukošanās un vielmaiņas traucējumu, piemēram, insulīna rezistences, izplatība nav samazinājusies, kas rada jautājumus par to iespējamo ietekmi uz vielmaiņu.
Eksperimenta gaita
47 pelēm tika dots dzeramais ūdens ar sukralozi, ar stēviju vai bez piedevām, izmantojot devas, kas atbilst vidējam cilvēka patēriņam. No šīm pelēm tika izaudzētas divas nākamās paaudzes, kurām jau dots tikai tīrs ūdens. Katrā paaudzē pārbaudīta glikozes tolerance, izpētīts zarnu mikrobioms, īsķēdes taukskābju līmenis, kā arī piecu ar iekaisumu, zarnu barjeras stāvokli un vielmaiņu saistītu gēnu aktivitāte aknās un zarnās.
Rezultāti pa paaudzēm
Pirmajā paaudzē glikozes tolerances traucējumi parādījās tikai tēviņiem, kuru vecāki lietoja sukralozi. Otrajā paaudzē paaugstināts glikozes līmenis tukšā dūšā konstatēts gan tēviņiem no sukralozes grupas, gan mātītēm no stēvijas grupas. Abu saldinātāju grupu dzīvniekiem novērota daudzveidīgāka, bet mazāk labvēlīgu vielmaiņas produktu — īsķēdes taukskābju — saturoša zarnu mikroflora divās nākamajās paaudzēs.
Sukralozes ietekme izrādījās stiprāka un noturīgāka — tā palielināja ar iekaisumu saistīto gēnu aktivitāti un samazināja ar vielmaiņu saistīto gēnu aktivitāti vēl divas paaudzes pēc sākotnējās iedarbības. Stēvijas izraisītās izmaiņas bija vājākas un neizpaudās tālāk par pirmo paaudzi.
Piesardzība interpretācijā
Pētnieki uzsver, ka konstatētas asociācijas, nevis pierādīts tiešs cēloņsakarīgs efekts, un ka rezultāti no pelēm ne vienmēr attiecas uz cilvēkiem. Peles pētījumā nesaslima ar diabētu — novērotas tikai smalkas izmaiņas glikozes regulācijā un gēnu darbībā. Konča uzsver, ka pētījuma mērķis nav radīt trauksmi, bet gan pamatot nepieciešamību pēc turpmākas izpētes, ieteicot mēreni lietot šādas piedevas.
