Pētījums: Atpūta pie ūdens būtiski uzlabo psihisko labsajūtu

Jauns starptautisks pētījums liecina, ka laika pavadīšana pie ūdenstilpnēm ievērojami uzlabo cilvēku psiholoģisko stāvokli. Īpaši izteikts efekts ir tad, ja cilvēks ne tikai atrodas krastā, bet arī nonāk tiešā saskarē ar ūdeni.

Pētījumu veikusi zinātnieku grupa, kurā strādā arī Igaunijas Dabaszinātņu universitātes pētnieks Saimons Bells. Analizējot aptauju datus par vairāk nekā 17 000 ūdenstilpņu apmeklējumu 19 valstīs, pētnieki vēlējās noskaidrot, kā šādas pastaigas ietekmē psiholoģisko atjaunošanos un cilvēka saikni ar dabu. Rezultāti liecina, ka vislabāk koncentrēšanās spējas atjaunošanai veicina smilšainas pludmales un upes, lai gan pozitīva ietekme bija visiem pētītajiem ūdenstilpņu veidiem, tostarp blīvi apbūvētām pilsētas krastmalām.

Tāpat dati atklāj skaidru laika likumsakarību: visizteiktākais stresa līmeņa samazinājums novērots cilvēkiem, kuri pie ūdens pavadījuši apmēram trīs stundas. Turklāt tie, kuri paši iegāja ūdenī, piemēram, peldējās vai nodarbojās ar ūdens sporta veidiem, ieguva lielāku psiholoģisko efektu nekā tie, kuri vienkārši staigāja vai sēdēja krastā. Zinātnieki skaidro, ka iemesls meklējams psiholoģijas un drošības uztveres īpatnībās. Tā kā ūdens vienmēr saistīts ar zināmu risku, cilvēkam vispirms jājūtas šajā vidē droši, lai smadzenes varētu pilnībā atslābināties.

Tiešs fizisks kontakts ar ūdeni palīdz vieglāk norobežoties no ikdienas rūpēm, koncentrēties uz pašreizējo brīdi un pārtraukt uzmācīgu negatīvu domu plūsmu. Pētījumā konstatēta arī saikne starp atpūtu un vienotības sajūtu ar dabu: jo atpūtinātāks ir cilvēks, jo spēcīgāku saikni ar apkārtējo vidi viņš izjūt, kas savukārt veicina vēl efektīvāku smadzeņu atjaunošanos. Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā Landscape and Urban Planning.