Pētījums: cilvēki, kas pārtrauc saziņu, jūtas sliktāk, nekā domā otra puse
Kalifornijas un Kembridžas universitāšu pētnieki trīs pētījumos noskaidroja, ka goustinga jeb saziņas pārtraukšanas bez paskaidrojuma veicēji bieži izjūt vainu, mulsumu un nožēlu. Īsa ziņa, ka tagad nevar runāt, mazina pārpratumu.
Pētnieku grupa, ko vadīja zinātnieki no Kalifornijas un Kembridžas universitātēm, pētījusi goustingu — situāciju, kad cilvēks apzināti ignorē otru, izvairās no tikšanās vai neatbild uz saziņas mēģinājumiem. Rezultāti publicēti žurnālā Personality and Social Psychology Bulletin un liek skatīties uz šo parādību arī no tā cilvēka puses, kurš saziņu pārtrauc.
Ko pētīja
Par goustingu zinātnieki veica trīs atsevišķus pētījumus. Tajos aplūkota reāla pieredze, iedomāti scenāriji un mijiedarbība tiešsaistē.
Ko atklāja
Visos trīs pētījumos izrādījās, ka cilvēki, ar kuriem saziņa tika pārtraukta, mēdza pieņemt, ka otrai pusei attiecības bijušas vienaldzīgas vai ka tā vienkārši devusies tālāk savā dzīvē. Patiesībā daudzi no tiem, kas saziņu pārtrauca, atzina, ka par savu rīcību jūtas slikti: viņi izjuta vainas apziņu, mulsumu un nožēlu.
Pārdzīvojums bija īpaši spēcīgs tad, ja saziņas pārtraukšana nebija tīša — piemēram, ja cilvēks bija aizmirsis atbildēt vai pārāk ilgi atlicis atbildes sniegšanu.
Sociālo tīklu loma
Apzināta ignorēšana nav jauna parādība, jo arī iepriekšējos gadsimtos cilvēki bez acīmredzama iemesla pārtrauca komunikāciju vai pazuda no redzesloka. Digitālajā laikmetā problēma tomēr ir redzamāka, jo sociālie tīkli šķietami ļauj sazināties ar ikvienu jebkurā brīdī, tāpēc daudzi goustingu uztver kā tieši pret viņiem vērstu rīcību.
Ko tas maina
Pētnieki secināja, ka pat īsa ziņa, piemēram, «atvaino, tagad nevaru runāt», palīdzēja mazināt emocionālo pārpratumu starp abām pusēm.
