Pētījums: hormonu aizstājterapija saistīta ar zemāku demences risku sievietēm
Liels Lielbritānijas pētījums atklājis, ka sievietes, kuras lietojušas hormonu aizstājterapiju (HAT), saskaras ar mazāku demences risku nekā tās, kuras to nekad nav lietojušas. Īpaši izteikta aizsargājoša ietekme novērota sievietēm pēc ķirurģiskas menopauzes.
Jauns pētījums liecina, ka hormonu aizstājterapija (HAT) var mazināt demences attīstības risku sievietēm pēc menopauzes. Tas ir līdz šim lielākais šāda veida pētījums, kurā zinātnieki vairāk nekā 13 gadu garumā sekoja līdzi 183 450 Lielbritānijas sieviešu veselībai, izmantojot UK Biobank datubāzi.
Pētījuma gaitā konstatēti gandrīz 4000 demences gadījumi. Salīdzinājumā ar sievietēm, kuras HAT nekad nebija lietojušas, terapijas lietotājām risks saslimt ar jebkāda veida demenci bija par 10% zemāks, bet risks saņemt Alcheimera slimības diagnozi — par 16% zemāks. Alcheimera slimība ir visizplatītākais demences veids.
Visizteiktākā aizsargājošā ietekme novērota sievietēm, kurām bijusi ķirurģiska menopauze — viņām jebkāda veida demences risks bija par 26% zemāks nekā HAT nelietotājām.
Kam terapija palīdz visvairāk
Pētījuma vadītāja profesore Anna-Marija Minihena no Anglijas Austrumu Universitātes norādīja, ka HAT tradicionāli tikusi izrakstīta galvenokārt menopauzes simptomu, piemēram, karstuma viļņu, mazināšanai, taču pētījums liecina, ka tā var ietekmēt arī ilgtermiņa smadzeņu veselību.
Sievietes, kurām dzīves laikā bijusi zemāka dabīgā estrogēna iedarbība — vēlu sākušās mēnešreizes vai agrīna menopauze —, no HAT ieguvušas vairāk: viņām jebkāda veida demences risks bija par 16% zemāks. Nozīme bijusi arī ģenētikai — saikne starp HAT un zemāku demences risku bijusi izteiktāka sievietēm ar Apoe4 gēna variantu, kas parasti saistīts ar augstāku risku un ierobežotām profilakses iespējām.
Pētnieki gan uzsver, ka pētījums balstīts uz novērojumu datiem, nevis randomizētu kontrolētu izmēģinājumu, tāpēc cēloņsakarību pierādīt nav iespējams. HAT lietotājām vidēji bijis augstāks izglītības līmenis nekā nelietotājām, un, lai gan analīzē ņemti vērā sociālekonomiskie faktori, citu atšķirību ietekme nav izslēdzama.
Eksperti aicina ikvienu, kas apsver HAT uzsākšanu vai pārtraukšanu, konsultēties ar ģimenes ārstu par iespējamajiem ieguvumiem un riskiem. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Alzheimer's & Dementia".
