Pētījums: ilgstoša melatonīna lietošana saistīta ar par 90% augstāku sirds mazspējas risku
Jauns pētījums liecina, ka cilvēkiem ar hronisku bezmiegu, kuri melatonīnu lietojuši vismaz gadu, ir ievērojami paaugstināts sirds mazspējas, hospitalizācijas un mirstības risks salīdzinājumā ar tiem, kas šo uztura bagātinātāju nelieto. Autori uzsver, ka rezultāti liecina par saistību, nevis pierādītu cēloņsakarību.
Amerikas Sirds asociācijas 2025. gada Zinātniskajās sesijās prezentēti sākotnējie pētījuma dati liecina, ka ilgstoša melatonīna — plaši izmantota miega uztura bagātinātāja — lietošana var būt saistīta ar paaugstinātu sirds mazspējas risku cilvēkiem ar hronisku bezmiegu.
Pētnieki izmantoja starptautiskās TriNetX datubāzes anonimizētos medicīniskos ierakstus un analizēja vairāk nekā 130 000 pieaugušo ar bezmiega diagnozi. No tiem aptuveni 65 000 bija lietojuši melatonīnu vismaz gadu, un šī grupa tika salīdzināta ar cilvēkiem, kuriem melatonīna lietošana medicīniskajos ierakstos nebija fiksēta. Grupas tika saskaņotas pēc 40 faktoriem, tostarp vecuma, dzimuma, esošajām slimībām un medikamentiem.
Piecu gadu novērošanas periodā sirds mazspēja attīstījās 4,6% melatonīna lietotāju salīdzinājumā ar 2,7% salīdzinājuma grupā — aptuveni par 90% augstāks risks. Kad analīzi sašaurināja tikai līdz cilvēkiem, kas vismaz divas reizes ar 90 dienu starpību saņēmuši melatonīna recepti, paaugstinātais risks saglabājās, sasniedzot 82%.
Atklātas arī lielākas atšķirības citos rādītājos — melatonīna lietotāji gandrīz 3,5 reizes biežāk tika hospitalizēti sirds mazspējas dēļ (19% pret 6,6%), un mirstība no jebkura cēloņa piecu gadu laikā melatonīna grupā bija 7,8% pret 4,3% salīdzinājuma grupā.
Pētījuma autors, ārsts Ekenedilichukvu Nadi, norādīja, ka rezultāti bija pārsteidzoši konsekventi pat pēc daudzu riska faktoru izlīdzināšanas. Neatkarīga miega pētniece Marī-Pjēra Sentondža pauda pārsteigumu, ka ārsti pacientiem melatonīnu izraksta ilgāk par gadu, jo ASV tas nav apstiprināts bezmiega ārstēšanai.
Pētījumam ir vairāki būtiski ierobežojumi — melatonīna lietošana dažādās valstīs regulēta atšķirīgi, un anonimizētie dati neļāva noteikt dalībnieku atrašanās vietu, tāpēc daži bezrecepšu lietotāji varēja tikt nepareizi ieskaitīti nelietotāju grupā. Pētnieki arī neizvērtēja bezmiega smaguma pakāpi vai citus psihiskās veselības traucējumus, kas varētu ietekmēt gan melatonīna lietošanu, gan sirds risku. Autori uzsver, ka pētījums ir novērojošs un nepierāda tiešu cēloņsakarību — nepieciešami turpmāki pētījumi.
