Pētījums: Rīgas pilsētvides attīstību kavē sadrumstalota pārvalde starp četriem departamentiem
Domnīcas LaSER pētījums atklāj, ka Rīgas pilsētvides jautājumus pārvalda četri atsevišķi departamenti ar sadrumstalotu politisko vadību, kas būtiski palēnina saskaņošanas procesus salīdzinājumā ar mazākām pašvaldībām un citām Eiropas galvaspilsētām.
Domnīcas LaSER pētījums "Vienkārši un ātri? Plānošanas un būvniecības atļauju izsniegšanas process Rīgā" norāda, ka Rīgas pilsētvides attīstības jautājumus pārvalda četri atsevišķi pašvaldības departamenti – Pilsētas attīstības departaments, Ārtelpas un mobilitātes departaments, Mājokļu un vides departaments un Īpašuma departaments. Lielākā daļa nozīmīgu ieceru skar vairāku šo departamentu kompetenci vienlaikus, taču to darbs bieži nav savstarpēji koordinēts.
Prakses piemērs
Pētījumā minēts gadījums, kad ieceres īstenotājam, saskaņojot vienu projektu, nācās saskarties ar visiem četriem departamentiem. Sākotnēji Ārtelpas un mobilitātes departaments norādīja, ka atsevišķi tehniskie noteikumi nav nepieciešami, taču vēlāk izsniedza jaunas prasības, kas nebija iekļautas sākotnējā projektēšanas uzdevumā, radot neparedzētas papildu izmaksas. Turpmāk bija jāvēršas Īpašuma departamentā un jāsaņem saskaņojumi no Mājokļu un vides departamenta, bet Pilsētas attīstības departamentā process noritēja bez aizķeršanās. Salīdzinājumam – līdzvērtīgu ieceri kādā mazākā Latvijas pašvaldībā izdevās saskaņot 16 dienu laikā, bet Rīgā process ieilga vairākus mēnešus.
Politiskā atbildība sadalīta trīs spēku starpā
Pilsētvides jomas stratēģisko vadību Rīgas domē dala mērs un divi vicemēri, bet ar attiecīgajiem departamentiem saistīto domes komiteju vadību pārstāv trīs koalīcijas partijas – Nacionālā apvienība, Apvienotais saraksts un Progresīvie. Pētījuma autors norāda, ka šāds sadalījums vairāk atspoguļo politiskās varas līdzsvarošanu nekā pilsētas attīstībai draudzīgu pārvaldības loģiku.
Iespējamie risinājumi
Salīdzinājumam minēta Helsinku prakse, kur visi pilsētvides jautājumi ir koncentrēti vienā nodaļā viena vicemēra pakļautībā, kā arī Viļņas modelis ar pilsētas galveno arhitektu kā koordinējošu amatpersonu. Pētījuma autors uzsver, ka situācijas maiņai nepieciešama politiska izlēmība un vienota vīzija par pašvaldības institucionālās struktūras pārveidi.
