Pētījums: trīs veselības faktori pusmūžā var aizkavēt demenci par gandrīz 13 gadiem
Jaunā pētījumā secināts, ka normāls asinsspiediens, 2. tipa diabēta neesamība un nesmēķēšana vecumā no 45 līdz 65 gadiem var dot vidēji gandrīz 13 papildu gadus dzīvei bez demences. Pētījums arī atklājis, ka sievietēm un baltās rases cilvēkiem šis periods mēdz būt ilgāks.
Medicīnas žurnālā "Neurology" publicēts pētījums, kurā identificēti trīs veselības rādītāji pusmūžā, kas var palīdzēt novērst demenci vairāk nekā desmit gadus. Ņujorkas universitātes Langonas veselības centra pētnieki atklāja, ka cilvēkiem ar normālu asinsspiedienu, bez 2. tipa diabēta un nesmēķētājiem vecumā no 45 līdz 65 gadiem vidēji ir gandrīz 13 papildu gadi bez demences salīdzinājumā ar tiem, kuriem ir visi trīs riska faktori.
Analīzē izmantoti dati no pētījuma "Atherosclerosis Risk in Communities" (ARIC), kas sākās 1986. gadā un ilgus gadus sekoja amerikāņu pieaugušajiem. Zinātnieki pārbaudīja informāciju par 12 409 dalībniekiem, kuru vidējais vecums bija 56 gadi un kuriem pētījuma sākumā nebija demences. Katram tika novērtēti trīs riska faktori: paaugstināts asinsspiediens, 2. tipa diabēts un smēķēšana. Vidēji 26 gadu novērošanas periodā 3008 dalībniekiem attīstījās demence, bet 5238 nomira bez tās.
Rezultāti liecina, ka tiem, kuriem nebija neviena no trim riska faktoriem, vidēji bija 30,1 gadi bez demences. Ar vienu riska faktoru šis rādītājs bija 26,3 gadi, ar diviem — 21 gads, bet ar visiem trim — tikai nedaudz vairāk par 17 gadiem. Pētījumā arī secināts, ka neatkarīgi no riska faktoru skaita sievietes parasti dzīvo ilgāk bez demences nekā vīrieši, un baltās rases cilvēkiem ir vairāk gadu bez demences nekā melnās rases cilvēkiem.
Pētījuma vecākais autors doktors Džozefs Korešs, kurš vada Optimalās novecošanās institūtu Ņujorkas universitātē, sacīja, ka atklājumi liecina par nepieciešamību aktīvi izvairīties no šiem faktoriem pusmūžā, lai saglabātu smadzeņu veselību ilgāk par desmit gadiem. Viņš pauda cerību, ka rezultāti mudinās cilvēkus atmest smēķēšanu un rūpīgi uzraudzīt sirds un asinsvadu veselību jau no 45 gadu vecuma.
Paredzams, ka līdz 2050. gadam demences slimnieku skaits pasaulē pieaugs gandrīz trīs reizes līdz 153 miljoniem, taču eksperti uzskata, ka gandrīz pusi demences gadījumu varētu novērst vai aizkavēt. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka, novēršot 14 mainīgos riska faktorus, sākot no bērnības, varētu novērst vai aizkavēt 45% demences gadījumu.
Doktore Džekija Henlija, Alzheimer's Research UK pētniecības finansēšanas vadītāja, kura nebija iesaistīta pētījumā, norādīja, ka šis pētījums sniedz jēgpilnu priekšstatu par to, kā pusmūža veselība var ietekmēt gadu skaitu bez demences. Viņa uzsvēra, ka tikpat svarīgi kā smadzeņu veselība ir rūpēties par sirds veselību, un ieteica ikvienam būt fiziski aktīvam, nesmēķēt un kontrolēt asinsspiedienu un diabētu. Lai gan garantēta demences novēršanas veida nav, pētījumi liecina, ka sirds un asinsvadu riska faktoru mazināšana var palīdzēt samazināt arī kognitīvās veselības pasliktināšanās risku.
