Pētījums: zivju eļļas piedevas divos gados neuzlaboja atmiņu riska grupas senioriem

Zivju eļļas piedevas, kas bagātas ar omega-3 taukskābēm, nesniedz izmērāmu aizsardzību atmiņai un domāšanas spējām gados vecākiem cilvēkiem ar paaugstinātu Alzheimera slimības risku. Uz to norāda Keck Medicine of USC (Dienvidkalifornijas universitātes medicīnas centra) pētnieku divu gadu klīniskais pētījums, kura rezultāti publicēti žurnālā eBioMedicine.

ASV iedzīvotāji gadā tērē vairāk nekā miljardu dolāru piedevām ar omega-3, cerot saglabāt atmiņu un smadzeņu veselību novecojot. Šie pētījuma rezultāti liek apšaubīt, vai tas attaisnojas.

Kā pētījums notika

Pētījumā piedalījās 365 pieaugušie vecumā no 55 līdz 80 gadiem. Viņi reti ēda zivis, un viņiem bija paaugstināts Alzheimera slimības risks. 47% dalībnieku bija APOE4 gēna variants, kas ir spēcīgākais zināmais ģenētiskais riska faktors vēlīnās slimības formas attīstībai.

Dalībnieki nejauši tika sadalīti divās grupās: viena katru dienu saņēma zivju eļļas piedevu ar 2000 mg dokozaheksaēnskābes (DHA), kas ir smadzenēm īpaši svarīga omega-3 taukskābe, otra – placebo. Pētījums bija dubultakls, tātad ne dalībnieki, ne pētnieki nezināja, kas saņem aktīvo vielu.

Rezultāti

Pēc sešiem mēnešiem DHA līmenis cerebrospinālajā šķidrumā, kas ieskauj smadzenes un muguras smadzenes, piedevu lietotājiem bija vidēji pieaudzis par 17%. Tas liecina, ka viela smadzenēs nonāca. Taču atmiņas un citu kognitīvo spēju testos šī grupa nebija labāka par placebo grupu. Smadzeņu attēldiagnostika arī neuzrādīja, ka piedevas aizkavētu hipokampa – atmiņai svarīgā smadzeņu apvidus – saraušanos.

Pētījuma vadītājs Huseins Naji Jasins, USC Personalizētās smadzeņu veselības centra direktors, norādīja, ka rezultāti neatbalsta zivju eļļas lietošanu kā profilaksi pret Alzheimera slimību.

Pētnieki uzsver, ka rezultāti nenozīmē, ka omega-3 vai zivju ēšana būtu nevajadzīga. Viņi pēta, kā smadzenes uzņem un izmanto šīs vielas, un pieļauj, ka ieguvums lielāks, ja tās uzņem kā daļu no kopējā uztura, piemēram, Vidusjūras diētas. Viņi arī strādā pie zālēm, kas varētu uzlabot šo vielu izmantošanu.

Kā galvenos pasākumus riska mazināšanai pētnieki min regulāras fiziskās aktivitātes, kvalitatīvu miegu un sabalansētu uzturu. Šie faktori pētījumā netika tieši pārbaudīti. Pētījumu finansēja ASV Nacionālie veselības institūti un Alzheimera zāļu atklāšanas fonds.